Ir arī citi mīti, kas stāsta par Afrodītes attiecībām ar citiem dieviem, kā, piemēram, par Afrodīte un Psīhi.
Afrodīte bija greizsirdīga uz mirstīgas sievietes - Psīhes - skaistumu. Viņa lūdza Erotam ar savām zelta bultām panākt, ka Psīhe iemīlas visneglītākajā vīrietī uz zemes. Erots piekrita to izdarīt, taču pats iemīlējās Psīhē (vai arī nejauši sadūrās ar zelta bultu). Psīhe katru nakti devās uz alu tikties ar Erotu. Kādu nakti viņa nolēma Erotu apskatīt, bet viņš aizbēga. Psīhe devās Erotu meklēt.
Dēmetra viņai deva padomu lūgt Afrodītei svētību. Afrodīte lika Psīhei paveikt nepaveicamu uzdevumu, taču Erots, kurš viņu joprojām mīlēja, viņai palīdzēja. Tad Afrodīte viņai lika savākt zelta vilnu no aitām, kuras viņu saplosītu, taču arī šoreiz Psīhe tika brīdināta un savāca vilnu, kas bija aizķērusies zaros, tā palikdama dzīva. Afrodīte paziņoja, ka uztraukumu dēļ zaudējusi daļu sava skaistuma, tāpēc sūtīja Psīhi uz mirušo valstību tam pakaļ. Psīhei izdevās arī nokļūt mirušo valstībā un izkļūt no tās. Viņa nolēma skaistumu paturēt sev, taču iegrima dziļā miegā, no kura viņu atmodināja Erots, kurš bija viņai piedevis. Tad Erots lūdza Zevu un Afrodīti dot savu piekrišanu viņu precībām. Viņi piekrita, un Zevs Psīhi darīja nemirstīgu.
Izrādās, ka AFRODĪTE ir vecāka par Zevu. Šāda izcelsme var būt tikai htoniskā perioda dievietei, tādēļ vēlāk radies vēl viens nostāsts par Afrodītes dzimšanu. Šajā mītā tai ir abi vecāki - Zevs un okeanīda Dione, Gajas un Urāna meita. Mīlas dieviete ir sensena, vienlaikus mūžam jauna. No arhaiskās auglības, pavasara un dzīvības aizbildnes viņa kļūst par izsmalcinātu skaistuli, kas iedveš cilvēkos mīlas jūtas, neaizmirstot ik pa brīdim arī pati iemīlēties. Heroiskajā periodā Afrodite nereti tēlota kā diezgan draiska koķete, pret kuru visiem, pat dieviem, ir labvēlīgi iecietīga attieksme. …
