Agrāro reformu jautājumi, krievu valdībai ierosinot, Vidzemes landtāgā pirmo reizi apsprieda 1765. gadā. Bet toreiz muižnieki lielā vienprātībā pretojās nopietnākām reformām. Tikai padodamies krievu valdības spiedienam, landtāgs pieņēma dažus zemniekiem labvēlīgus lēmumus. Pagāja daži gadu desmiti, un pašu muižnieku starpā radās diezgan spēcīgs virziens, kura piekritēji pieprasīja agrāro reformu. Ar ko ir izskaidrojama šāda pārmaiņa muižnieku uzskatos? Kas bija XIX gs. sākumā izvesto agrāro reformu iemesli? Jāsaka, ka šo reformu ievadīšanu uz izvešanu veicināja vairāki apstākļi. Pirmkārt, muižniekus sāka nospiest saimnieciskās grūtības, uz izeju no tām viņi cerēja atrast ar agrāras reformas palīdzību. Otrkārt, lielā nozīme piešķirama apgaismes ideju sludinātājiem, kas daudzus muižniekus pārliecināja par reformas noderību un vajadzību. Treškārt, zemnieku nemieri, pastāvīgi atkārtodamies, baidīja muižniekus, kāpēc viņi gribēja tos novērst, uzlabojot zemnieku dzīves apstākļus. Visbeidzot dažos gadījumos arī krievu valdība spieda muižniekus uz reformām.
1905. gada revolūcijas laikā latviešu sabiedrībā nobrieda doma par brīvu Latviju brīvā Krievijā. Šī doma pastāvēja līdz 1917. gada Oktobra revolūcijai Krievijā. Pirmā pasaules kara laikā Krievijā iestājās revolucionāra krīze, kas 1917. gadā beidzās ar buržuāziski - demokrātisku revolūciju. Cars atteicas no troņa un tika izveidota pagaidu valdība. Pagaidu valdība atteica Latvijai neatkarību, jo gribēja saglabāt vienotu un nedalāmu Krieviju. 1917. gada oktobrī Krievijā izveidojas jaunā revolucionārā krīze, kas beidzas ar sociālistisku revolūciju. Pie varas nāca lielinieki, kurus vadīja Ļeņins. Ļeņins, lai saglabātu Padomju varu, apsolīja visam Krievijas tautām pašnoteikšanas tiesības līdz pat izstāšanos no Krievijas sastāva. To izmantoja Latvijas politiskie spēki un nolēma panākt pilnīgu Latvijas neatkarību. 1918. gadā 4. novembrī Vācijā sākās buržuāziski -demokrātiska revolūcija, bet 11. novembrī Vācija parakstīja kapitulācijas aktu. Padomju Krievijā 1918. gadā maijā sakās pilsoņu karš. Latvijā 1918. gadā novembrī atradās vācu okupācijas karaspēks un lai kontrolētu to, Antantes valstis ASV, Anglija un Francija, Latvijā bija izveidojusi savas pārstāvniecības. Antantes mērķis bija cīnīties pret lieliniekiem un šim mērķim gribēja izmantot Vācijas okupācijas karaspēku. Šī mērķa realizēšanai Antante atbalstīja Latvijas centienus iegūt neatkarību. Latvijas politiskie spēki ievēlēja Tautas Padomi, kura 1918. gada 17. novembrī Rīgā nacionālajā teātrī sanāca uz pirmo sēdi. Šajā sēdē visi 183 delegāti pieņēma svarīgus lēmumus Latvijai, ka par Satversmes sapulces sasaukšanu, par pilsoņu brīvību, par cittautiešu tiesībām, par valsts aizsardzību, par pašpārvaldi un pārvaldes orgāniem. 1918. gadā 18. novembrī tiek proklamēta Latvijas valsts. Kārlim Ulmanim vajadzēja izveidot pagaidu valdību.
5. decembrī Latvijas robežu pariet Sarkanā armija, kuras kodolu veidoja latviešu sarkanie strēlnieki. Tautas atbalstīti, strēlnieki 1919. gadā 3. janvārī atbrīvo Rīgu un vācu karaspēks atkāpjas uz Kurzemi. Vāciešiem līdzi dodas Kārlis Ulmanis un Pagaidu valdība. Latvija, izņemot Liepāju, bija atbrīvota no vācu okupācijas. Latvijas atbrīvošana notika janvāri. 13. janvārī Apvienotais Latvijas Padomju kongress proklamē Latvijas Sociālistisku republiku. Neveiksmīga agrāra reforma, ko veica padomju vara, zemniekiem gaidīto zemi neiedeva. …
