Agresijas teorijas
Agresija ir pielāgošanās un instinktu vadīta sistēma, kurai bijusi nozīmīga loma cilvēces izdzīvošanas procesā. Agresija attīstās katrā cilvēkā, un to ietekmē gēni, cilvēka dzimums, sociālie faktori, audzināšana. [5]
Agresija ir motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un kuras rezultātā tiek nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums. Agresija veidojas brīdī, kad dusmas tiek vērstas pret kādu citu, lai nodarītu tam būtisku kaitējumu. Agresija var būt kā līdzeklis mērķa sasniegšanā; kā atbildes reakcija un arī kā mērķis - uzbrukt, iznīcināt.
Parasti ar vārdu agresija domājam fizisko agresiju. Mūsdienās daudz izplatītāka ir psiholoģiskā agresija. Pastāv uzskats, ka zēniem vairāk raksturīga ir fiziskā, bet meitenēm – verbālā agresija, tomēr abi agresīvās uzvedības veidi var būt raksturīgi abiem dzimumiem.
Parasti nekļūdīgi pazīstam agresiju, kad tā ir vērsta pret citiem - tiek ievainots kāds no līdzcilvēkiem. Bet cilvēks var būt agresīvs arī pats pret sevi (autoagresija), sākot no sevis savainošanas līdz pat galējai formai - pašnāvībai. Bioloģiskā virziena aizsācējus psiholoģijā — psihoterapeitu Zigmundu Freidu (Sigmund Freud) un etologu Konrādu Lorencu (Konrad Lorenz) — vieno uzskats, ka uz agresiju pamudina cilvēka iedzimtie instinkti. Lai glābtu sevi no iznīcības, cilvēks kļūst agresīvs pret citiem, tāpēc tā drīzāk būtu jāizvērtē kā sociāli pieņemama vai sociāli nepieņemama.
Frustrāciju teoriju pārstāvji, piemēram, amerikāņu psihologs Džons Dollards (John Dollard), uzskata, ka cilvēkos agresiju izraisa dažādi ārēji cēloņi mērķu sasniegšanai. Lai mazinātu agresiju, nepieciešams vai nu mainīt draudus izraisošo situāciju, vai arī cilvēka attieksmi pret notiekošo.
Sociālpsiholoģiskās teorijas uzsver atdarināšanas lomu agresīvās uzvedības attīstībā (amerikāņu psihologa Alberta Banduras (Albert Bandura) sociālās iemācīšanās teorija). Bērni apgūst agresīvu uzvedību, novērojot pieaugušo cilvēku agresiju, kura parādās viņu uzvedībā. Pēc šīs pieejas, agresiju var iemācīt izpaust sociāli pieņemami.
…
