Secinājumi
Agresivitātes problēma izpētei ir pievērsušās vairākas teorētiskās pieejas. Viena no tām ir instinktu teorija, kuras pamatlicējs ir Z. Freids (Freud). Viņš uzskata, ka agresivitāte ir viena no cilvēku neapzinātākajām pamatdziņām. Frustācijas teorija , kuru piedāvā Dolards (Dollard) un Miller (Miller), paredz, ka frustācija vienmēr izraisa kaut kādu agresijas formu, savukārt agresija ir frustācijas rezultāts, un agresija tika skaidrota kā reakcija uz frustāciju – šķērsļiem mēŗku sasniegšanā. Par visefektīvāko tiek uzskatīta A.Banduras (Бандура) izstrādātā sociālās iemācīšanas teorija, kas agresivitāti skata, kā uzvedību, kas tiek apgūta modelēšanas rezultātā, novērojot citu cilvēku – modeļu- uzvedību. Īpašu uzmanību pievēršot tieši vecākiem, kuri ir kā primārie „modeļi” bērniem, un, kuri netiešā veidā var iemācīt saviem bērniem agresīvu uzvedību.
Agresiju definējuši ir vairāki autori, bet agresijas jēdziena galvenā doma ir līdzīga un ir saprotama visiem. Piemēram, Maijers (Майерс) agresiju definē „kā jebkuru fizisku un verbālu uzvedību ar nolūku nodarīt cilvēkam sāpes.”
Agresīvas uzvedības veicinošie faktori var būt sociāli un bioloģiski. Pie sociāliem faktoriem pieskaita ģimenes ietekmi, vienaudžu ietekmi, kā arī masu saziņas līdzekļu ietekmi. Savukārt pie bioloģiskiem faktoriem izdala- ģenētiksa, bioķīmijas un neirosistēmas ietekmi.
Pusaudža vecumposma īpašā nozīme saistāma ar bērna pubertāti un sociālo attīstību, kā arī identitātes nostiprināšanos. Un šajā procesā pusaudzis cenšas parādīt sev un citiem, ka viņš spēj būt neatkarīgs, individāls. Sava „Es” meklēšana pusaudzī rada nedrošumu, ka sbieži var izpausties kā agresivitāte pret citiem. Pusaudžu vecumposms ir sarežģīts, tāpēc arī vecākiem nākas saskarties ar bērna agresivitāti, jo šajā pusaudžu vecumā viņi ir visagresīvākie.
Darba mēķis bija izpētīt pusaudžu agresivitātes īpatnības dzīvojošajiem laukos un pilsētās, analizējot pētījuma rezultātu secinu, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības jeb agresivitātes īpatnības, tas ir, agresivitāte ir vairāk izteikta pusaudžiem dzīvojošjiem laukos. Kā iespējamie iemesli ir:
• Vecāku ietekme, audzināšana – nepietiekama uzman’ba vai pārāk liela uzmanība pusaudzim;
• Masu saziņas līdzekļu ietekme – TV, datori u.c.
Lauku pusaudžiem raksturīgās agresijas īpatnības ir - aizvainojums, aizdomība un verbālā agresija. Toties pilsētas pusaudžiem raksturīgās īpatnības ir – aizvainojums, netieša agresija, aizkaitinājums un vainas izjūta, bet negatīvims, gan lauku, gan pilsētas pusaudžiem ir vienlīdz vienāds.
Pēc praktiskās daļas datu apstrādes un atbildot uz savu pirmo pētījuma jautājumu secināju, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības jeb īpatnības, starp laiku un pilsētas pusaudžiem, jo pēc rezultātiem agresivitāte ir vairāk izteikta laukos dzīvojošajiem pusaudžiem nekā pilsētās dzīvojošajiem pusaudžiem.
Atbildot uz orto pētījuma jautājumu secināju, ka pilsētas pusaudžiem ir vairāk izteikta fiziska agresija, netieša agresija, aizkaitinājums, un vainas izjūta, toties lauku pusaudžiem vairāk ir izteikts aizvainojums,aizdomība, un verbālā agresija, bet negatīvims ir vienlīdz vienāds gan lauku, gan pilsētas pusaudžiem.
Rakstor par šo tēmu ieguvu daudz jaunas informācijas, kas liek domāt par tālāku šīs problēmas izpēti.
…
