Agresivitātes izpausmes pusaudžu vecuma bērniem, mūsdienās ir aktuāla tēma, kurai būtu jāpievērš vairāk uzmanības. Lai gan savstarpējās attiecībās daļa cilvēku ar apkārtējiem mēs nav agresīvi un nežēlīgi, ir grūti iedomāties kādu mūsdienu masu informācijas līdzekli, kur nebūtu kāds paziņojums par agresijas izpausmēm ikdienā.
Mūsu ikdienas situācijā, kad sabiedrībā un apkārtnē viss tik strauji mainās, par ikdienišķu parādību agresijas aktu izpausmes. To ir grūti izturēt pieaugušam cilvēkam, kur nu vēl bērnam, kas pasauli jau tāpat uztver daudz emocionālāk un saasinātāku.
Saasinoties šīm problēmām, jāatzīst, ka stress, trauksme, vardarbība un agresivitāte ir vienas no nopietnākajām problēmām ar ko šodien saskaras cilvēki. Agresija un vardarbība ir viens no līdzekļiem kā pieveikt pretinieku, un tomēr kāpēc indivīds, kurš pielieto šo spēku pēc atklātas uzvaras neatkāpjas no pretinieka un turpina pielietot vardarbību. Kādu ietekmi uz mums atstāj apkārtējās vides stimulatori? Kāpēc pusaudži rīkojas agresīvi, kas viņus satrauc, ko viņi domā, kādi ir viņu uzvedības un darbības paraugi? Pusaudži skolās izceļas ar savu kustīgumu un skaļumu, kas, protams, ir atkarīgs no katra fiziskās un psihiskās attīstības īpatnībām un rakstura iezīmēm. Tāpēc rodas jautājums, kas tie ir par iemesliem, kas rada agresivitāti pusaudžu vecumā, cik tā ir atkarīga no individuālajām īpatnībām, cik no vecuma īpatnībām, cik no apkārtējās vides ietekmes?
Šie ir daudzi no jautājumiem, kas ir aktuāli, un uz kuriem tiks meklētas atbildes šajā kursa darbā.
Skaidrs, ka agresivitātes cēloņi var būt dažādi, teorijas, kuras tiks apskatītas tālāk, to parādīs. Taču neatkarīgi no tā, kādu viedokli pārstāv attiecīgās teorijas radītāji, visi atzīst, ka ģimenes, draugu, sociālās vides ietekme uz cilvēka agresijas līmeni ir nenoliedzama.
Centrālais notikums pusaudžu vecumā, kā uzskata E. Eriksons, ir identitātes meklēšana. Lai veiksmīgi noritētu identitātes veidošanās process, ir svarīgi saskaņot bijušo t.i. bērnību ar turpmāko. Eriksons uzskata, ka tas ir nozīmīgi, lai veidotos “stiprās” iezīmes, kas rada identitātes jūtu nostiprināšanos.
Viens no pusaudžu vecuma attīstības uzdevumiem ir socializācijas pārkārtošanās. Šeit galveno lomu spēlē vienaudžu grupas, kas palīdz apgūt dzīves mērķus un vērtības, tikumiskos ideālus, uzvedības normas. Pusaudži mācās veidot dažāda veida un līmeņa savstarpējās attiecības. Taču arī šīs attiecības ne vienmēr izdodas.
Agresija parasti saistīta ar sociālo neatzīšanu, kas pusaudžu vecumā, nemitīgi mainot draugu loku un vienaudžu grupas, skolā un ārpus tās novērojama samērā bieži.
Agresija ir jebkuras formas uzvedība, kura tiek izdarīta ar nolūku apvainot vai radīt cita veida pāri darījumus jebkurai dzīvai būtnei, kura to nevēlas.
Agresiju un tās izpausmes ir apskatījuši tādi zinātnieki kā Z. Freids, K. Lorencs, L. Berkovics, E. Froms u.c.
Pie tam pusaudžu vecums ir tas vecums , kad bez sevišķas piepūles iegūt labas un ļoti labas sekmes mācībās vairs nav iespējams, kā tas varēja būt sākumskolā. To nosaka mācību saturs, kur krasi palielinās apgūstamo priekšmetu skaits un padziļinās mācību vielas izklāsts, gan skolotāju prasību paaugstināšanās pamatskolas vecākajās klasēs sevišķi uz eksāmenu tuvošanās rēķina. Tas viss uzliek papildus slodzi nenobriedušajai personībai un bieži šī pārslodze izpaužas kā emocionālie traucējumi.
Kursa darba temats – agresijas izpausmes 11–13 gadus veciem pusaudžiem.
Kursa darba pētījuma priekšmets – agresija, pusaudži.
Pētījuma mērķis – teorētiski izpētīt agresijas rašanās, mijsakarības un attīstības cēloņus 11 – 13 gadus veciem pusaudžiem.
Kursa darba uzdevums Veikt literatūras analīzi ar mērķi izveidot darba teorētisko pamatojumu..
Kursa darba jautājums- Vai pastāv agresijas rašanās un attīstības cēloņu mijsakarības 11-13 gadus veciem pusaudžiem.
Pētījuma metodoloģija Vispārzinātniskās pētīšanas metodes. Darbs ar literatūru. bibliogrāfijas izveide, literatūras atlase, atbilstoši tematam, dažādu autoru teoriju apzināšana par agresivitātes cēloņiem, ietekmējošiem faktoriem, par pusaudžu vecuma īpatnību izpausmēm.
Darba struktūra Darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, secinājumiem, literatūras saraksta.…
