20. gs. tiek dēvēts par ”agresivitātes gadsimtu”. Civilizācijas grūtības, ātrās izmaiņas un daļējā atteikšanās no releģiskām un ģimeniskām vērtībām veido ar vien jaunus konfliktus atsevišķiem subjektiem un sabiedrībai kopumā.
Skaidrs, ka agresivitātes cēloņi var būt dažādi, teorijas, kuras apskatīs tālāk, to parādīs. Taču neatkarīgi no tā, kādu viedokli pārstāv attiecīgās teorijas radītāji, visi atzīst, ka ģimenes, draugu, sociālās vides ietekme uz cilvēka agresijas līmeni ir nenoliedzama.
Pusaudži skolās bieži vien izceļas ar savu agresiju, trauksmainību, kas, protams, ir atkarīgs no katra fiziskās un psihiskās attīstības īpatnībām un rakstura iezīmēm. Tāpēc rodas jautājums, kas tie ir par iemesliem, kas rada agresivitāti pusaudžu vecumā, cik tā ir atkarīga no individuālajām īpatnībām, cik no vecuma īpatnībām, cik no apkārtējās vides ietekmes? To, ka agresija, trauksme, bailes, nemiers ik dienas mājo mums līdzās un mēs to jau uzskatām par normālu dzīves parādību, mēs redzam ne tikai uz ielas, mūsu valsts politikā, bet arī TV, ko stundām ilgi skatās lielākā daļa bērnu.
Centrālais notikums pusaudžu vecumā, kā uzskata E.Eriksons, ir pašidentitātes meklēšana. Lai veiksmīgi noritētu pašidentitātes veidošanās process, ir svarīgi saskaņot bijušo t.i. bērnību ar turpmāko. Eriksons uzskata, ka tas ir nozīmīgi, lai veidotos “stiprās” iezīmes, kas rada pašidentitātes jūtu nostiprināšanos.{7;120}
E.Eriksona darbu turpināja Dž. Marsijs savu pētījumu rezultātā secina, ka identitātes veidošanās process pusaudžu vecumā nav vienpusējs – tajā ietilpst seksuālā identifikācija, pasaules uzskatu veidošanās un profesionālās orientācijas izvēle.
Viens no pusaudžu vecuma attīstības uzdevumiem ir socializācijas pārkārtošanās. Šeit galveno lomu spēlē vienaudžu grupas, kas palīdz apgūt dzīves mērķus un vērtības, tikumiskos ideālus, uzvedības normas. Pusaudži mācās veidot dažāda veida un līmeņa savstarpējās attiecības. Taču arī šīs attiecības ne vienmēr izdodas.
Pie tam šeit nedrīkst aizmirst vides stresoro ietekmi, šobrīd nesakārtoto politisko situāciju un sabiedrību, kas uzliek papildus nastu jaunajiem dzīves izmēģinātājiem. Tomēr galvenās no tām, kas pusaudžu vecumā izraisa agresiju, ir identitātes veidošanās un ar to saistītās pašvērtējuma problēmas un saskarsmes problēmas kā skolā, tā vienaudžu grupās.
Agresija ir jebkuras formas uzvedība, kura tiek izdarīta ar nolūku apvainot vai radīt cita veida pāri darījumus jebkurai dzīvai būtnei, kura to nevēlas.
Agresiju ir pētījuši un aprakstījuši Z. Freids, K. Lorencs, L. Berkovics, S. Fešbahs, E. Froms.
Pie tam pusaudžu vecums ir tas vecums , kad bez sevišķas piepūles iegūt labas un ļoti labas sekmes mācībās vairs nav iespējams, kā tas varēja būt sākumskolā.To nosaka mācību saturs,kur krasi palielinās apgūstamo priekšmetu skaits un padziļinās mācību vielas izklāsts, gan skolotāju prasību paaugstināšanās pamatskolas vecākajās klasēs sevišķi uz eksāmenu tuvošanās rēķina. Tas viss uzliek papildus slodzi nenobriedušajai personībai un bieži šī pārslodze izpaužas kā emocionālie traucējumi.{3;201}…
