Ievads
Agresivitāti ir pētījuši daudzi zinātnieki un praktiķi -psihologi, etnologi kā arī mediķi. Pastāv daudzas teorētiskas koncepcijas* (skat.pielik.skaidrojošajā vārdnīcā), kuras skaidro agresivitātes cēloņus.
Agresija - tā ir jebkuras formas uzvedība, kura tiek izdarīta ar nolūku apvainot vai radīt cita veida pāri darījumus jebkurai dzīvai būtnei, kura to nevēlas.
Lai gan savstarpējās attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem, mēs neesam agresīvi un nežēlīgi, ir grūti iedomāties kādu mūsdienu laikrakstu, radio vai televīzijas pārraidi, kur nebūtu kāds paziņojums par agresijas aktiem.
Mūsu ikdienas situācijā, kad sabiedrībā un apkārtnē viss tik strauji mainās, par ikdienišķu parādību ir kļuvusi spriedze, trauksme un depresija. Šāda veida “kokteili” ir grūti izturēt pat pieaugušam cilvēkam, kur nu vēl jaunietim, kas pasauli jau tāpat uztver daudz emocionālāk un saasinātāk. Pēdējos gados īpaši lielu uzmanību pievērš agresivitātei un tās novēršanai gan rietumu psihologi, gan krievu un latviešu psihologi Literatūra, kurā apskatīta agresivitāte ir ļoti plaša. To pēta dažādas zinātnes nozares -gan sociālās, gan dabas zinātnes. Dabas zinātnes ietvaros (ģenētikas, bioloģijas, neirofizioloģijas utt.). agresivitāte galvenokārt nosaka sugas iekšējās atlases mehānisma funkciju, kas sabiedrībā zaudē savu nozīmi, bet iezīmējas sporta pasākumu sasniegšanā, konkurences situācijās un citos ekstremālos apstākļos. Arī sociālajām zinātnēm ir svarīga nozīme agresijas izpētē, jo bez sabiedrības nav iespējams aplūkot agresivitātes izpausmes. Agresivitāti galvenokārt aplūko psiholoģijas zinātnes. Šīs zinātnes mēģina atrast atbildes uz jautājumiem - vai par agresivitāti var uzskatīt tikai apzinātu agresīvu uzvedību, vai darbība ar agresīvu nodomu, kura apstākļu sakritības dēļ nav realizēta , un objekts nav cietis no agresijas akta, arī uzskatāma par agresīvu. jebkura agresīva uzvedība ir vērsta uz vienu no trijiem mērķiem:
1. demonstrēt varu;
2. pievērst uzmanību;
3. atriebties.
Darbā mēs veicām pētījumu par agresivitātes izpausmju specifiku un veidiem un formām dejotāju vidū. Darbam izvēlējāmies sporta deju dejotājus, jo šajā sporta veidā agresivitāte izpaužas ļoti specifiski, reizēm pat netieši, jo tā mēdz būt apslēpta. Mēs pētījām dejotājus vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Šajā vecumā cilvēkā ir daudzas spiholoģiskās īpatnības tajā notiek visvairāk iekšējie procesi un konflikti, kuri bieži vien mēdz izpausties dažādās agresivitātes formās.
…
