Agrīnās bērnības vecumposma kognitīvās attīstības raksturojums

Par agrīno bērnību sauc bērna attīstību no 1 līdz 3 gadu vecumam. Šim periodam ir jāveltī vislielākā uzmanība, jo šajā laikā sāk attīstīties bērna personības galvenās kvalitātes, tādas kā ES koncepcija, pašvērtējums, saskarsmes prasmes un iemaņas, sociālās lomas uz atdarināšanas un empātijas pamata, priekšmetu nosaukumu apgavē, egocentriskās runas apguve.

Runas attīstība

2, 5 gadu laikā bērna runa attīstās no pašiem primitīvākajiem izteicieniem līdz prasmei apzināti izteikt noformulētu domu ātrā tempā un gramatiski pareizos teikumos.
Sākot ar pirmā gada beigām, bērniem jau ir izveidojušies priekšstati, kas ir kas tuvākajā apkārtnē un kā to sauc, taču lietu nosaukumu un nozīmju izpratne ir sašaurināta, bērni izprot atsevišķas lietas, ne kopsakarības un nianses.
No 1,5 līdz 2,5 gadiem bērni iemācās kombinēt vārdus, veidot īsas frāzes.
No 2,5 gadiem raksturīga patstāvīga un aktīva runa, kas vērsta arī uz paša bērna un pieauguša uzvedības regulāciju.
No 1,5 gadu vecuma bērni paši sāk prasīt, kas ir tas, vai tas, kā to sauc. Šajā vecumā bērns ir apguvis apmēram 30 līdz 100 vārdu, bet lieto mazāk pēc 1,5 gadu vecuma seko lēciens runas attīstībā.
No divu gadu vecuma bērnam ir aktīva interese par visu. Viņš visu grib zināt, visu grib pataustīt, ieraudzīt, saklausīt – tas ir kāpēcīšu vecums. Tašu divu gadu vecumā pasīvais vārdu krājums vēl ir lielāks nekā aktīvais. Sākumā, mācoties runāt, bērns vienkārši rāda ar roku uz lietu, kas viņu interesē, un gaida, ka pieaugušais to nosauks. Bērni sākumā labāk reaģē nevis uz vārdu nozīmi, bet uz situāciju ar ko vārds saistījies vai pašlaik saistās. …