Lai kaut šī grāmata sastāv no 3 atsevišķām daļām (ģimenēm, kas atrodas atsevišķās valstīs un kuras atšķiras pēc materiālās nodrošinātības), grāmatu caurstrāvo kopīgais motīvs – cilvēku savstarpējās attiecības, kā arī rīcība dažādu notikumu virpulī. Tiek parādītas dažādu cilvēku izturēšanās, kā arī rīcība atsevišķās situācijās. Romānā perfekti tiek atklāti varoņu pārdzīvojumi, kā arī tas, ko cilvēks spēj paveikt tikai ticot kaut kam no sirds un nebaidoties. Katrā no sižeta līnijām tiek atklāts kaut kādas savādākas cilvēka iekšējās pasaules nianses.
Šīs grāmatas galvenā sižeta līnija stāsta par Kraukļu ģimeni, kura dzīvo Latvijā. Notikumi, kas skar šo latviešu ģimeni un ir aprakstīti pirmajā no triloģijas grāmatām, ir bads, kas iestājas Vidzemē 17. gs. beigās. Šajā laikā Vidzemē esot bijis ļoti daudz vilku, kas saplosa cilvēkus, kā arī šajā daļā tika atdzīvināta teika par vilkačiem, kuri šajā grāmatā bija attēloti kā viens no kungiem (Dānfelds), kā arī viņa vagars. Šajā daļā liels uzsvars lika likts uz ticības spēku, piemēram, ka, aizstāvot savu ģimeni un skaitot tēvreizi, mazais Matīss spēja uzvarēt vilkati. Tiek parādīts, ka ar neatlaidību var panākt ja ne visu, tad ļoti daudz. Jo, dodoties pie ķēniņa pēc taisnības, Krauklim vajadzēja saņemt ļoti lielu drosmi, kā arī uzņemties risku, ka viņš varētu arī nepārnākt vai arī nepanākt savu. Taču viņa neatlaidība atmaksājās, un viņš panāca taisnību pret saviem kungiem, kas apspieda Vidzemes zemniekus. Šajā grāmatā tika parādīts arī to, ka Latvijā ieradās Ernests Gliks, un rīkoja sava veida skolas reformu, ka visiem zemnieku puišiem bija jāiet skolā, un ar kādiem sodiem tika sodīti tie, kas viņam nepakļāvās. Bet stāstu caurvij patiesa draudzība, kas aizsākās abiem esot jau tikai skolas pirmajās klasēs, starp Martu (Ernesta Glika pieņemto audžumeitu) un Jāni Kraukli. Un grāmatas beigās viņi ir saderinājušies ar Ernesta atļauju, ja Jānis dosies uz Krievzemi.…