Ainava kā patstāvīgs žanrs pakāpeniski izveidojās tikai 16.gadsimtā. Jau viduslaiku beigās mākslinieki sāka darbos attēlot vairāk ainavas elementu, lai radītu atbilstošāku fonu. Gleznās, kas tapušas laikā no 13. līdz 15.gadsimtam, var novērot gan to, kā mākslinieki lēnām tuvojušies reālistiskam ainavas tēlojumam, gan dažādos avotus, no kuriem viņi ietekmējušies. Zeme, kas sākumā bija gluži kaila, pamazām pārklājas ar zāli, dažādām puķēm, lauksaimniecības kultūrām un mežiem. Agrīnajiem viduslaikiem raksturīgo dekoratīvo fonu nomaina debesis – saulainas un mākoņainas, nakts debesis ar zvaigznēm un mēnesi, debesis rītausmā vai vētras laikā. Tomēr zināma atturība attieksmē pret ainavu saglabājās, dabas elementi vēl ilgi tika izmantoti tikai kā rotājums, nevis darba pamatmotīvs. Ainava kā žanrs radās Venēcijā. Ainavas kā žanra uzplaukums, tomēr vairāk saistās ar Eiropas ziemeļiem nekā dienvidiem, precīzāk – ar vācu apdzīvotajiem reģioniem un īpaši Donavas baseinu, kur neskarta daba joprojām sastopama arī 16.gadsimtā. …