Biologi un ģeogrāfi ar ainavu saprot kaut ko pavisam citu nekā daiļdārznieki un gleznotāji. Dabas pētnieku izpratnē ainava ir viss, kas atrodas kādā teritorijā. Mēs varam vērot ainavu daudzveidību, piemēram, pastaigājoties. Ja jūs desmit minūtes dosities vienā virzienā, cik dažādus biotopus jūs šajā laikā šķērsosiet? Vienā gadījumā jūs visu laiku iesiet pa vidēja vecuma priežu mežu. Otrā gadījumā egļu jaunaudzi nomainīs vecu egļu audze, priežu mežs un izcirtums. Trešajā gadījumā šķērsosiet strautu, palieņu pļavu, trīs dažādu vecumu un tipu mežaudzes un vēl paspēsiet nokļūt līdz sausai pļavai. Pirmajā gadījumā ainavu daudzveidība ir vismazākā, otrajā – vislielākā.
Pēc 2004. gada datiem Latvijā 44,7% no visas teritorijas aizņēma mežu zemes. Šis fakts mežus padara par ļoti nozīmīgu un arī daudzveidīgu ainavas elementu, jo to raksturs, meža tipi un izplatība dažādās valsts daļās diezgan stipri atšķiras. Agrāk mežs tika uzskats par neizsmeļamu bagātību un tika izmantots nedomājot par sekām. Uzskats par to, ka mežs ir bagātība tiešām ir pareizs un neskatoties uz to, ka Latvijas apstākļos meži ir stabilas ekosistēmas, līdz kurām sukcesijas gaitā nonāk lielākā daļa platību (ja sukcesija netiek traucēta vai kavēta), meža resursi tik un tā nav bezgalīgi. Tagad ļoti lielas mežu platības tiek apsaimniekotas un izmantotas.
Savukārt pļavas Latvijā galvenokārt ir cilvēku veidotas ekosistēmas ar lielu bioloģisko daudzveidību. Tās ir ļoti dinamiskas ekosistēmas, to stabilitāte, platība un daudzveidība atkarīga no cilvēka darbības. Pļavas ir biotopi ar ļoti lielu sugu daudzveidību. Pļavās sastopama apmēram trešā daļa no Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām sugām, tāpēc tās ir ļoti nozīmīgas Latvijas floras un faunas saglabāšanā un aizsardzībā. Turklāt pļava ir unikāls dabas komplekss. Tā ir neatņemama Latvijas ainavu sastāvdaļa gan ar estētisku, gan kultūrvēsturisku nozīmi.
Latvijā pļavu platības pēdējos gadu desmitos samazinās. Galvenais cēlonis tam ir pārmaiņas zemes lietojuma veidu struktūrā. Neapsaimniekotas paliek gan pļavas, gan kultivētie zālāji. Tāpēc šobrīd notiek intensīva zālāju transformācija – aizaugšana, kā arī to pārvēršana aramzemē. Bet jaunu pļavu veidošanās ir ilglaicīgs process un prasa īpašus apsaimniekošanas pasākumus. Pamatā pļavu veģetācija pastāv pateicoties cilvēka saimnieciskajai darbībai. Grūti atjaunot pļavu dabisko struktūru, ja tās bijušas uzartas.…
