Par šīm ēkām es izlēmu rakstīt, jo Aizpute man pašreiz asociējas ar skolu. Un šīs ēkas iepriekš arī bijušās skolas. Tādas kopumā ir bijušas divas. Varbūt ir bijušas vairākas, bet par to es informāciju nevarēju atrast. Es aprakstu par māju Kalvenes ielā 16 un Kuldīgas ielā 24. Mans mērķis bija iegūt informāciju par šim ēkām un to apkopot savā referāta. Vienīgā atšķirība starp šīm skolām bija tā ka viena bija krievu skola otra vācu.
Ēka Kuldīgas ielā atrodas jau vairāk nekā simts gadus. Šis nams citus piesaista ar to, kā tai ir atšķirīgs veidols un ar to, ka tā ir maz mainījusies. Vienīgi iekštelpas ir krasi mainījušās.
Iepriekšējā gadsimta sākumā par ēkas uzskatīja baronu Paulu Renni, no kura arī 1908. gadā namu iegūst Kurzemes vācu biedrība. 1939. gada rudenī tā kļūst pazīstama ar nosaukumu “Vācu māja”. Tai laikā ēka bija pilsētas aun apkārtnes baltvācu kultūras centrs. Tur atradās sešgadīgā vācu pamatskola ar divām sagatavošanas klasēm. Tur bija arī zēnu internāts. Meiteņu internāts bija namā ēkas pagalmā. Skolu apmeklē daudz skolēnu. Skolā mācījās apmēram katru gadu no 120 līdz 150 skolēniem, kas priekš šādas skolas bija daudz. Skolā strādājušas sešas skolotājas, protams, direktore un virsnieks, kas mācīja zēniem militārās zinības. Ja ziemā bija ļoti auksts tad Kuldīgas ielā 24 tika noturēts dievkalpojums un Bībeles stunda. Otrā pasaules kara pēdējā ziemā tur tika izmitināti vācu karavīri un tur dzīvoja jau arī civiliedzīvotāji. Sētas mājā mācās jaunāko klašu skolēni, bet pārējie atlikušajās telpās “Vācu mājā”. Pavasarī šajā ēkā mācījās arī Aizputes ģimnāzijas skolēni. Pēc karā skolā turpināja darbu. Bet tagad bija tikai no pirmās līdz ceturtajai klasei, bet bija arī vairākas paralēlklases. Telpas bija izkārtotas tā ka pirmajā stāvā atradās zāle un no tās pa kreisi bija skolotāju istaba un tālāk klases. Otrā stāvā atradās dzīvokļi un skolas kanceleja. …
