Latvijas daba ir ļoti skaista un daudzveidīga.
Nozīmīgu vietu šajā daudzveidībā ieņem ģeoloģiski veidojumi: klintis, ieži, alas, gravas, avoti, dižakmeņi un savdabīgas reljefa formas. Tie ļauj mums ieskatīties dabas apstākļos un notikumos, kas risinājušies vairākus tūkstošus un pat miljonus gadu atpakaļ.
Pakalni un ielejas, ūdeņu dzelmes un mežu biezokņi slēpj sevī lielas bagātības, bet tās nav neizsīkstošas un saglabāsies tikai tad, ja mēs – savas zemes saimnieki – sargāsim tās, izmantosim saudzīgi. Tāpēc par dabas resursu racionālu izmantošanu, īpatnēju ģeoloģisku kompleksu saglabāšanu Padomju valstī tika domāts jau pirmajos tās pastāvēšanas gados, kad izveidoja floras un faunas retumu rezervātus.
Mūsu dienās dabas aizsardzībai ir vēl lielāka nozīme, jo zinātnes un tehnikas straujais progress, plašā celtniecība un intensīvā lauksaimnieciskā ražošana prasa dabas pārveidošanu. Arvien mazāk paliek neskartu pirmatnējās dabas stūrīšu. Bet tie ir nepieciešami gan floras un faunas netraucētai attīstībai, gan arī pašam cilvēkam, jo meži, ūdeņi, parki, kalni un upes – visa mūsu lieliskā daba ir neaizstājams veselības, možuma un skaistuma avots, no kuram smeļam spēku un iedvesmu darbam.
Padomju Latvijā daudz darīts rezervātu, savdabīgu mežu, gleznainu senleju, parku, īpatnēju ezeru, salu, kā arī ģeoloģisku kompleksu saglabāšanā.
Republikas Ministru Padome ir pieņēmusi vairākus lēmumus par aizsargājamiem dabas objektiem un to apsaimniekošanas režīmu.
Patlaban Latvijā ir 278 aizsargājamie dabas objekti.
LPSR Augstākā Padome 1968. gada 20. decembrī apstiprinājusi likumu par dabas aizsardzību republikā.
Nodibināta LPSR Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība, kuras biedru skaits ar katru gadu pieaug.
Lielu, nozīmīgu darbu veic republikas mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija un Mežsaimniecības problēmu institūts. Ģeologi, botāniķi, ‘zaļās celtniecības’ arhitekti un dendrologi pēta dabas pieminekļus, sagatavo to zinātniskos raksturojumus. Tiek komplektētas arī retu augu, dižkoku un aizsargājamo dzīvnieku fototēkas.
Ģeologi vērtē aizsargājamo iežu un to kompleksu nozīmi. Izstrādāti un jau daļēji īstenoti Gaiziņkalna, Ērgļu klinšu un to apkārtnes ainavas izveidošanas, kā arī daudzu vecu parku atjaunošanas projekti.
Liels, nozīmīgs un vispusīgs ir šis darbs, kura mērķis - ne vien saglabāt mūsu dzimtās zemes krāšņumu, bet darīt to vēl skaistāku.…