Aizsargjoslas: vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

1.Aizsargjoslu vispārīgs raksturojums

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, aizsargjosla - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.1
Latvijas likumdevējs Aizsargjoslu likumu izdeva ar mērķi noteikt:
1.aizsargjoslu veidus un to funkcijas;
2.aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipus;
3.aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību;
4.saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.2
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 4.pantu, aizsargjoslu veidi ir:
1.vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;
2.ekspluatācijas aizsargjoslas;
3.sanitārās aizsargjoslas;
4.drošības aizsargjoslas;
5.citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums.

2.Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Kā vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi ir - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, mežu aizsargjoslas ap pilsētām un aizsargjoslas ap purviem.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. …