9. Kā par šo jautājumu runāt ar bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu?
Skolās mācītā vēsture bieži vien skolēniem rada priekšstatu par vēsturi kā par kaut ko sastingušu, īpaši ja tā ir seno laiku vēsture vai aizvēsture. Lai aizvēsturi skolēniem padarītu saprotamu un interesantu, par to varētu runāt, izmantojot vairākus paņēmienus:
• Stāstījums ar saistošiem piemēriem. Pie tam, šie piemēri varētu būt par arheoloģisko
izrakumu atradumiem Latvijā vai pat tuvāka apkārtnē. To varētu apvienot ar ekskursiju uz kādu no arheoloģisko izrakumu vietām.
• Ekskursija uz vēstures muzeja aizvēstures nodaļu. Piemēram, Liepājas muzeja
ekspozīcijā ir vairāki interesanti atradumi. No paša senākā posma cilvēces senvēsturē - akmens laikmeta, par Liepājas novadu datu nav daudz. Nelielas liecības atklātas Pāvilostas baznīckalnā, mezolīta perioda dažas senlietas atrastas Medzes Ploču purvā, neolīta perioda krama, dzintara un kaula senlietas- Rucavas Nidas zvejniekciemā, Bernātu un Liepājas jūrmalā. Unikāls muzeja ieguvums ir arheologa Valērija Petrenko 1988.gadā Grobiņas Atkalnu senkapos atklātais pagaidām senākais apbedījums Kurzemē (2.-1.g.t. p.Kr.). Bronzas laikmetā Latvijā senākais bronzas priekšmets ir Bārtas pagastā atrastais bronzas šķēps. No agrā dzelzs laikmeta, kad tika apgūta prasme iegūt dzelzi no vietējās purva rūdas, unikāla liecība ir kaklarota no Virgas kalna Zīvertu kapulauka (4.gs.), kas ir sava laika amatnieka meistardarbs. (www.kurzemes-vards.lv/I.Imbovica.Muzeja ekspozīcijā jauni sensacionāli atradumi.2000.gada 29. marts) . Šādas ekskursijas skolēniem aizvēsturi padara saprotamāku, var veidot saistību starp vēstures grāmatā uzrakstīto un to, kā attiecīgais darba rīks, rotas lieta vai sadzīves priekšmeti izskatās īstenībā.
• Dzīvās vēstures muzeji. Citur Eiropā tie ir pazīstami jau samērā sen. Šajos dzīvās
vēstures muzejos pretstatā tradicionāliem muzejiem telpās, tiek celts priekšā ļoti plašs pasākumu spektrs. Sākot no pamatīgām arheoloģiskām darbnīcām un skolēnu ekskursijām, līdz pat iespaidīgiem pasākumiem. Dzīvās vēstures muzejus vieno tas, ka ēkas un seno vidi tie nerekonstruē kā mērķi pašu par sevi, bet tādēļ, lai tur veiktu savas aktivitātes. Latvijā, cik ir pieejama informācija., līdzīga veida aktivitātes tiek rīkotas periodiski, parasti Brīvdabas muzejos. Piemēram, Ventspils brīvdabas muzejā saistībā ar pilsētas svētkiem. Skolēniem ir interesanti uzzināt un arī pašiem izmēģināt, kā senatnē cepa maizi, darināja traukus. Tādā veidā no vēstures grāmatām iegūtā informācija tiek apvienota ar iespēju praktiski izmēģināt daudzas lietas. Tāda īstenības simulācija kalpo kā pamats, lai skolēniem sniegtu saprotamu informāciju par aizvēstures posmu.
…
