Mūsdienu sabiedrībā, kur katrs meklē vieglāko ceļu, kā nopelnīt un vieglāko ceļu, kā gūt panākumus, akadēmiskā godīguma tēma ir ļoti aktuāla. Visiem zināms, un pat plašsaziņas līdzekļos tiek minēts, ka akadēmiskā negodīguma prakse ir vērojama jau mācību laikā skolā, kad skolēni viens no otra pārraksta mājasdarbus vai noraksta kontroldarbus. Zināms arī, ka par augstskolām, kur studenti studē par maksu, mēdz rasties pārprasts priekšstats, ka students ir klients un diploms viņam pienākas jau tāpēc vien, ka ir samaksāta mācību maksa. Tomēr ir jāatceras, ka augstskolā studenti nāk saņemt izglītību, savukārt augstskolas uzdevums ir to piedāvāt ar vislabākajiem iespējamiem paņēmieniem. Augstskolās pastāvošais akadēmiskais negodīgums dažādās tā izpausmēs iedragā sabiedrības, valsts un darba devēju uzticību augstskolai. Šādi negatīvi piemēri diemžēl jau labu laiku ir vērojami arī pie mums Latvijā. Tāpēc, iespējams, liela daļa sabiedrības locekļu it nemaz neuztraucoties teiks, ka tādā gadījumā augstskolām šī problēma arī ir jārisina. Taču akadēmiski godīgas vides veidošana ir ilgstošs un darbietilpīgs process, par kura uzturēšanu būtu vienlīdz jārūpējas kā skolotājiem, tā skolēniem, kā pasniedzējiem, tā studentiem, un, galu galā, kā darba devējiem, tā arī darba ņēmējiem. …