Akcija ir īpašumtiesību apliecinošs vērtspapīrs. Atšķirība no obligācijām, akcijām, nav dzēšanas termiņa. Akciju nosaka daudz sarežģītāki faktori, nekā tas ir obligāciju gadījuma.
Katrai akcijai ir divas cenas: nominālcena un tirgus, pirkšanas – pārdošanas cena. Birža savā būtībā ir akciju otrreizējais tirgus, kur vienu un to pašu akciju pārdot vairakkārt. Praktiski birža operē ar cenām, par ko savas akcijas ir ar mieru pārdot akciju turētāji, īpašnieki. Akciju kotēšana, kas ir viena no biržas galvenajām funkcijām, nozīmē cenas noteikšanu, ievērojot konkrēto akciju pieprasījumu un piedāvājumu. Birža apkalpo gan akciju pārdevējus, gan pircējus. No vienas puses, biržas operācijās piedalās pārdevēji – akciju piedāvātāji, banku klienti un vērtspapīru brokeri. No otras puses, pieprasījumu veido potenciālie pircēji, kas tāpat darbojas ar starpniekiem. Akcija ir vienīgais vērtspapīru veids, kurš ļauj pie noteiktiem nosacījumiem palielināt savu kapitālu, aizsargājot to no inflācijas sekām. Akcija ir sabiedrības parāda saistība akcionāru priekšā. Akciju sabiedrībai ir tiesības izpirkt savas akcijas.
Tomēr virknes valstu likumdošana, tai skaitā arī Latvijas, nosaka, ka ja akciju sabiedrība ir maksātnespējīga, tai nav tiesību izpirkt savas akcijas. Tas pats paredzēts arī gadījumā, ja šāda izpirkšana noved pie šīs akciju sabiedrības maksātnespējas jeb bankrotēšanas.
Likumdošana atļauj sadalīt akcijas. Katru no apgrozībā esošajām akcijām var sadalīt uz lielāko akciju skaitu.…