"Ogļu valstis" kaitē kaimiņvalstu iedzīvotāju veselībai
Ogles, protams, nav Latvijas vietējais resurss, tāpēc, uzceļot šādu staciju, mēs būsim atkarīgi no tā piegādātājiem. Lielākās akmeņogļu atradnes ir ASV, Ķīnā, Krievijā, Polijā un Indijā. Šīs valstis (atskaitot ASV) ir arī lielākās akmeņogļu eksportētājas, divas no tām atrodas mums kaimiņos. Aptuveni 70% pasaulē iegūstamo akmeņogļu izmanto elektriskās strāvas ieguvei, un tas dod aptuveni 40% no visas pasaulē iegūtās elektroenerģijas. Visvairāk akmeņogles elektrības ražošanai izmanto Polija, Ķīna, Dienvidāfrika, Austrālija un ASV.
Kādreiz ogles bija viens no galvenajiem enerģijas ieguves veidiem, bet, aktualizējoties vides problēmām, tās tika aizstātas ar videi draudzīgāko gāzi. Taču pēdējā laikā, saasinoties enerģētikas jautājumiem, ogles atkal ir kļuvušas par pievilcīgu enerģijas ieguves veidu. Par ogļu izmantošanu enerģijas ieguvē tagad domā ne tikai Latvijā un tādās jaunattīstības valstīs kā Ķīna un Indija, bet arī ASV un Rietumeiropā. Tā, piemēram, ASV jau tuvākajos gados ir plānots uzbūvēt 150, bet Ķīnā 550 jaunas ogļu spēkstacijas, no kurām vairākums izmantos konvencionālās tehnoloģijas. Ogles kļūst pievilcīgs enerģijas ieguves veids arī tāpēc, ka tās ir salīdzinoši lētas un to piegāde var tikt organizēta no dažādām valstīm (nevajag būvēt naftas vai gāzes vadus). Tiek prognozēts, ka ogles, salīdzinot ar naftu vai gāzi, pietiks vēl 250 gadiem. Taču, pieaugot naftas cenām, dārgākas kļūs arī ogles.
…
