Rakstot par akmens nozīmi latviešu mitoloģijā, vispirms būtu jāuzsver tā saistība ar pasaules vēsturi. Akmens ir vēsturnieku iecienīts izpētes objekts. Akmeņi mums var tik daudz ,,pastāstīt” – kādi dzīvnieki dzīvojuši agrāk, kādas bijušas attiecības starp cilvēkiem u. c. Pirms 2,5 miljoniem gadu akmens bija vērtīgākais cilvēkiem zināmais izejmateriāls. To, cik liela bijusi akmens loma vēsturē vislabāk paskaidro tas, ka tā vārdā ir nosaukts viens no senākajiem cilvēces attīstības posmiem – Akmens laikmets.
Akmens laikmetā tika izgatavoti akmens darbarīki – dūres cirvji, atsvari irdināmajām nūjām, cirtņi un ieroči, piemēram, bultu uzgaļi, cirvji u.c. Šiem darbarīkiem bija liela nozīme tālākajā cilvēces attīstībā. Piemēram, dūres cirvis bija pirmais apzināti izgatavotais darbarīks cilvēces vēsturē. To sāka izgatavot ap 1500000. gadu p.m.ē. un izmantoja vairāk nekā miljonu gadu – ilgāk, nekā jebkuru citu darbarīku.
Atrast un aprakstīt akmeņa mītisko pusi man bija liels izaicinājums, jo akmens folklorā ir bieži sastopams, taču gandrīz visur tas tiek salīdzināts ar ko citu vai uz tā vienkārši tiek sēdēts, nemaz nedomājot par pašu akmeni. Tomēr esmu atradis dažus interesantus faktus – piemēram, mani ļoti pārsteidza tas, ka Dievs naktīs guļ zem akmeņa:
Atminiet, sveši ļaud's,
Kur Dieviņš nakti guļ?
-Viņpus kalnu, viņpus kalnu
Zam pelēka akmentiņa.
[1.]
Daudzas interesantas lietas atrodamas latviešu folklorā - tautas mutvārdu daiļradē, tas ir sacerējumos, kuru autors nav zināms un kuriem precīzi nav nosakāms izcelšanās laiks.
Latviešu folklora ir neparasti bagāta. Vairums latviešu folkloras radies feodālisma laikmetā (līdz 19.gs. vidum). Pie mūsu folkloras pieder tautasdziesmas, pasakas, teikas, tautas anekdotes, sakāmvārdi, parunas un mīklas.
…
