Akrilskābe CH2=CH-COOH ir bezkrāsains ūdenī šķīstošs šķidrums ar asu, kairinošu smaku. Tās kušanas temperatūra ir 12oC, bet viršanas temperatūra 141oC. Akrilskābi visbiežāk iegūst no etilēncianīda, to sildot kopā ar atšķaidītu sērskābi vai hidrolizējot akrilnitrilu, kuru savukārt iegūst no acetilēna. Akrilskābi iespējams iegūt arī katalītiski oksidējot polipropilēnu.
Akrilskābes esterus, piemēram, akrilskābes metilesteri, ko sauc par metakrilātu, sintezē līdzīgā veidā, izmantojot etilēnciānhidrīnu vai akrilnitrilu, to sildot kopā ar metilspirta un sērskābes maisījumu.
Akrilskābe un metakrilāts viegli polimerizējas istabas temperatūrā vai pievienojot standarta iniciatorus, veidojot poliakrilskābi un polimetakrilātu. Ārkārtīgi spēcīgās starpmolekulārās iedarbības dēļ (veidojas ūdeņraža saites) abiem amorfajiem polimēriem ir ļoti augsta stiklošanās temperatūra, tāpēc tie sildot nepāriet ne superelastīgajā, ne viskozi tekošajā stāvoklī. Abi lielmolekulārie savienojumi viegli šķīst ūdenī.
Poliakrilskābe un polimetakrilāts ir trausli higroskopiski materiāli, tāpēc tos izmanto vienīgi par emulgatoriem un emulsiju biezinātājiem.…