Atis Kronvalds (jeb Kronvalda Atis) dzimis 1837.gada 15.aprīlī Krotes pagastā Lejasmiķos drēbnieka (vēlāk pusmuižas rentnieka un modernieka) ģimenē. Pirmās zinības apguva Krotē, vēlāk Mazlāņu pagastskolā. Par tālāku izglītību tēvs nevarēja gādāt. 13 gadu vecumā Durbes mācītājs Katerfelds Kronvalda Ati pieņēma par audžudēlu un saviem bērniem par biedru. Mācītāja aizgādībā viņš 3 gadus mācījās Špringera privātskolā. 16 gadu vecumā pārgāja uz Liepājas apriņķa skolu. Mācībās viņam neveicās un pēc 5 gadiem viņš atstāja šo skolu.
1858.g. A. Kronvalds nokārtoja pārbaudījumus, iegūstot privātskolotāja tiesības, un sāka strādāt par mājskolotāju vācu ārsta Pfefera ģimenē Darbēnu muižā Kauņas guberņā. Iepazīšanās ar lietuviešu valodu radīja pamatu vēlākajai Kronvalda valodnieciskajai darbībai un interesei par latviešu un lietuviešu tautu vēsturi.
Pēc pāris gadiem devās uz Berlīni un iestājās Berlīnes universitātes medicīnas fakultātē. Šajā laikā īpaši interesējās par valodniecību, kā arī iepazinās ar Eiropas tautu nacionālās atbrīvošanās centieniem.
Pēc atgriešanās Kurzemē 4 gadus Atis Kronvalds strādāja par mājskolotāju pie Durbes mācītāja Proktora. Šajā laikā padziļināja savas zināšanas latviešu valodā, pedagoģijā un psiholoģijā, pulcēja ap sevi apkārtnes skolotājus, rosinot tos darboties latviešu tautas izglītības laukā. Durbē sāka nodarboties ar avīžniecību un rakstniecību, kā arī iepazinās ar “Pēterburgas Avīzēm”.
1865.gadā devās uz Tērbatu un tur apmeklēja pedagoģiskos kursus, izmācījās par skolotāju un strādāja Tērbatas skolotāju seminārā. Tērbatā Kronvalda Atis attīstīja literāro darbību. 1866.gadā iznāca laikraksts “Draugs un Biedris”, kuram A.Kronvalds arī rakstīja darbus par valodniecību un pedagoģiju, kā arī par mākslu. Par tādā pašām tēmām no 1869.gada rakstīja “Baltijas Vēstnesī”. Rakstot publicistikas darbus “Baltijas Vēstnesim”, dažus no tiem parakstīja ar sievas Karolīnes Rolofas vārdu.…
