Akvīnas Toms un viņa filosofija

Ikviens cilvēks, ja viņš nav degradējies, tiecas pēc sava darba jēgas un esamības mērķa. Tāpēc nepieciešama saprātīga dzīves filosofija. Es uzskatu, ka tas ir daudz labāk, ja filosofija iet kopā ar teoloģiju, kas dzīves vērtību skalu papildina un bagātina.
Akvīnas Toma personā ir apvienojies izcils filosofs un teologs. Manuprāt, mūsdienu sabiedrībai, nemitīga stresa un pārprastas demokrātijas apstākļos, ir īstais laiks atgriezties pie laika gaitā pārbaudītām kristīgās filosofijas pamatatziņām, kādas ir Akvīnas Toma filosofijā, jo tās skar aktuālas indivīda un sabiedrības problēmas un saskan ar kristīgās ticības patiesībām.
Akvīnas Toma mācība par Dieva esamību, par dvēseli un gribu, par ģimeni un valsti, par ticību, cerību un mīlestību, mani ieinteresēja un es izvēlējos referāta tēmu par viņa dzīvi un filosofiju.

1.Akvīnas Toma biogrāfija
Akvīnas Toms ir dzimis 1226.gadā, Rokasekā, dižciltīgu vecāku ģimenē. Piecu gadu vecumā Tomu nodeva Monte Kazino klosterī, kur viņš nodzīvoja līdz trīspadsmitajam dzīves gadam. 1239.gadā viņu nosūtīja uz Neapoles universitāti, kurā Toms mācījās piecus gadus. Dzīvojot Neapolē, viņš iepazinās ar dominikāņiem, kuru baznīcu bieži apmeklēja. Deviņpadsmit gadu vecumā Tomu uzņēma dominikāņu ordenī. Tas, ka dēls iestājās ubagotāju ordenī, bija liels pazemojums viņa vecākiem, jo bija cerējuši, ka viņš ieņems augstu amatu Baznīcā. Pēc mātes lūguma vecākais brālis ar karavīriem Tomu aizveda uz Monte San Džovanni cietoksni, kur paturēja apcietinājumā. Sava gūsta laikā Toms mācījās Pētera Lombarda "Sentences" un iemācījās no galvas lielu daļu no Svētajiem Rakstiem. Stāsta, ka viņš esot rakstījis par Aristoteli. Pārējie viņa brāļi mēģināja viņu atrunāt no klostera dzīves. …