Alberta Bela romāna "Saucēja balss" analīze

Šajā darbā Alberts Bels seko pasaulē slavenāko vēsturisko romānu (H. Manns, S. Cveigs, L. Feihtvangers, A. Moruā) tradīcijai - vēsturi skatīt ar konkrēta cilvēka acīm vai konkrēta likteņa drāmā. [1]
1905. gads ir skatīts ar reālas personas, revo­lucionāra Jāņa Lutera-Bobja acīm, tā atklājot lielo tēmu - cilvēka un ne-cilvēka būtību politis­ku kataklizmu virpulī. Lielāka uzmanība vērsta uz iekšējās pasaules atklāsmi. [1]
Notikumu sižets paskops. Romāna darbība notiek 1906. gada janvāra dienās. 13. janvārī profesionāls revolucionārs un LSDSP biedrs Jānis Luters-Bobis, paveicis kārtējo uzdevumu, nolicis masku - veca stiklinieka bārdu un ūsas, uzcirties kā liels kungs un ar tirgotāja Ādolfa Karlsona pasi kabatā dodas pusdienot uz restorānu, kur strādā viņa iemīlotā Austra, arī profesionāla re­volucionāre. Pēkšņi restorāna ēku aplenc žandar­mi, notiek kratīšana. Ādolfa Karlsona pasi uzrā­dot, tiek atbrīvots Jānis Luters-Bobis, taču pēdējā brīdī viņu ierauga žandarmērijas ziņotājs node­vējs Ziediņš, un Luteru-Bobi aizved uz cietumu. Lai izturētu spīdzināšanu, Luters-Bobis mēģina koncentrēties un nododas pašapcerei. Karlsona apcerīgajiem monologiem ir simboliska jēga: «Karlsona apcere par nelietību», «Karlsona ap­cere par namīpašniekiem, vannām, laimi un nā­kotni», «Karlsona apcere par vārdiem», «Karlso­na apcere par kapsētām». [1]…