Pirmais literārais darbs- skice „Baltā cepure” – uzrakstīts 1963. gada 5. janvārī (publicēts pēc trim gadiem žurnālā „Draugs”). Trīs dienas vēlāk top sižetisks tēlojums „Nakts etīde”, kas kļūst par pirmo publikāciju („Padomju Latvijas Sieviete”, 1963, Nr. 9). Kopš 1964. gada A. Bels nodarbojas tikai ar literāro darbu. Pirmais stāstu krājums „Spēles ar nažiem” iznāk 1966.gada vidū (šī paša gada oktobrī A.Belu uzņem Rakstnieku savienībā) un iznāk grāmatas ar apvāciņa autors raksta:
„Sešdesmit piektā gada rudenī es kļuvu divdesmit septiņus gadus vecs un uzrakstīju savu astoņdesmit piekto stāstu. No tiem man pašam patīk četri darbi .(...) Pērnruden iesāku rakstīt savu pirmo romānu.”
Pirmā stāstu krājuma izdošanas brīdī ir uzrakstīts arī romāns „Izmeklētājs” (izdots gadu vēlāk) un otrais stāstu krājums. 1967. gadā ir tapis romāns „Bezmiegs”, un 1968. gadā iznāk jauns stāstu krājums „Es pats līdzenumā”. Stāsts „Zemūdens komandieris” no šī krājuma ieguvis laikraksta „Ļiteraturnaja gazeta” prēmiju. Cits stāsts „Ierēdņa augšāmcelšanās” kļūst par pamatu Rīgas kinostudijā uzņemtai krāsainai īsmetrāžas aktierfilmai ar tādu pašu nosaukumu (1977, rež. V. Bokalova).
1969. gadā A. Bels pabeidz Augstāko scenārista kursus Maskavā, tomēr diplomdarbs netiek pieņemts aizstāvēšanai. Iemesls- autors asaka runu 1968. gada radošo darbu plēnumā. A. Bels atgriežas pie prozas, un 1961. gadā žurnāls „Zvaigzne” publicē romānu „Būris” (grāmatā 1972), pēc tam tiek izdots arī romāns „Saucēja balss” (1973), pēc šī romāna Rīgas kinostudijā uzņemta mākslas filma „Uzbrukums slepenpolicijai” (1974, rež. O. Dunkers), kuras scenāriju uzraksta pats romāna autors. …
