Aleksandrs Potebņa (Александр Потебня, 1835 – 1891) ir izcils ukraiņu izcelsmes slāvu filologs, tautu psiholoģijas, folkloras, valodas un domāšanas attieksmju pētnieks. Studējis Harkovas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, aizstāvējis maģistra darbu slāvu filoloģijā, atstāts universitātē gatavoties profesūrai. Pēc disertācijas „No piezīmēm par krievu valodas gramatiku” aizstāvēšanas A.Potebņa kļuvis par docētāju, zinājis latīņu, poļu, krievu un vācu valodu.
Tāpat kā Herders, Humbolts un Boduēns de Kurtenē, Potebņa valodu skatījis saistībā ar cilvēka un dabas, cilvēka un sabiedrības vienotību, ar fiziskās un psihiskās, apziņas un zemapziņas, individuālās un sociālās cilvēka šķautņu līdzāspastāvēšanu, līdz ar to A.Potebņu var pieskaitīt pie ir psiholoģisma pārstāvjiem. Šis virziens radies kā reakcija pret naturālismu, psiholoģismam valodniecībā raksturīga valodas izpratne individuālā psiholoģisma garā, pievēršanās tautu psiholoģijai, pamatā ir valodas rāšanās un valodas psihofiziskās izpratnes jautājumi, bet galvenais pētīšanas objekts ir runas akts. „Psiholoģisms aptver valodu tikai kā domāšanas ieroci un apziņas izpausmes līdzekli,”1 jo cilvēka domāšana kā psihisks process ir priekšstatu asociēšana. Sarma Kļaviņa grāmatā Valodas daba raksta, ka „psiholoģisma virziena zinātnieki saprata, ka, pirmkārt, valoda īsti eksistē tikai indivīdā, (..) otrkārt, cilvēka psihiskā un fiziskā darbība, apgūstot no senčiem valodu, atkārtojot un pārveidojot apziņas uztvertos skaniskos tēlus, saglabā savu būtību visos laikos”.2
Psiholoģisms ir izveidojies no V.Humbolta un viņa tiešā sekotāja Heimaņa Šteintāla, kuru tradicionāli arī uzskata par psiholoģisma pamatlicēju, idejām par subjektīvismu, ignorējot valodu kā sabiedrisko parādību. Galvenās valodnieciskā psiholoģisma skolas ir etnolingvistikā un valodas psiholoģiskā socioloģija, kā arī semantiskais psiholoģisms un psiholoģiskais strukturālisms, runas psiholoģija un psiholingvistika.
Darbs Domāšana un valoda veltīts valodniecības teorijas jautājumu analīzei, piemēram, valodas un domāšanas attieksmju izmaiņām laika gaitā. Grāmatas pirmpublicējums bijis 1862.g. Tautas Izglītības ministrijas žurnālā, 1912. gadā ir divi atkārtoti izdevumi, 1993. gadā darbu izdeva Kijevā, bet 1999. gadā - Maskavā. Te A.Potebņa izklāsta Vilhelma Humbolta (Wilhelm von Humboldt, 1767 – 1835) un viņa piekritēju uzskatus par valodniecības, psiholoģijas un loģikas attieksmēm, papildinot tos ar saviem secinājumiem, kuriem palika uzticīgs līdz mūža galam.
…
