Alerģija (gr. allos – cits, ergon – darbība) ir sensibilizēta organisma paaugstināts imunoloģisks jutīgums pret noteiktiem antigēniem (alergēniem). Šādā stāvoklī alergēna atkārtota ievadīšana izraisa audu bojājumu.
Vairāku alerģisko reakciju (atopisko slimību) izcelsmē svarīga nozīme ir pārmantotajai predispozīcijai. Atopiskās slimības pieder pie multifaktoriālām slimībām – alergēns ir slimības cēlonis, bet pārmantotā predispozīcija – apstāklis, kas veicina alerģijas attīstību. Empīriskā riska tabulas liecina, ka bērni, kuriem abi vecāki ir alerģijas slimnieki, 50-7% gadījumu arī slimo ar alerģiju. Ja viens no vecākiem vai viņu pēcnācējiem ir alerģijas slimnieks, nākamā bērna saslimšanas varbūtība ir 25-50%.
Uzskata, ka pārmantoto predispozīciju nosaka poligēna sistēma, kurā svarīga nozīme ir lokusam, kas determinē paaugstinātu IgE līmeni asinīs – cilvēki pārmanto spēju veidot organismā lielu daudzumu IgE. Tomēr alerģijas konkrētās izpausmes dažādās paaudzēs bieži atšķiras. Piemēram, tēvs ir bijis jutīgs pret zemenēm, bet bērni slimo ar bronhiālo astmu, ekzēmu utt.
Etioloģija. Alergēni
Vielas, kuras cilvēkam izraisa palielinātu jutīgumu jeb alerģijas stāvokli, sauc par alergēniem. Dabā ir daudz dažādu alergēnu. Atkarībā no to veidošanās un atrašanās vietas alergēnus iedala eksogēnos un endogenos alergēnos.
Eksogēnie alergēni iekļūst organismā no ārējās vides. Tie ir augu valsts un sadzīves priekšmetu putekļi, siens, uztura komponenti, medikamenti, krāsvielas un citi ķīmiski savienojumi, dzīvnieku spalvas, blaugznas, baktērijas, vīrusi, sēnītes un citi alergēni. Pēc ceļa, kādā eksogēnie alergēni iekļūst organismā, izšķir inhalācijas alergēnus (ziedputekšņi, sēņu sporas, zāles, dzīvnieku spalvu, zivju zvīņu un citi putekļi), alimentārus alergēnus (piens, gaļa, zivis, krabji, augu olbaltumvielas, zemenes, rieksti, šokolāde u.c.), kontakta alergēnus (dzīvnieku spalva, kažokādas, ādas, vilna, neilons, gumija, darva, metāli, sveķi, krāsvielas, ķimikālijas, kā arī antibiotikas), infekcijas alergēnus (baktērijas, vīrusi), injekcijas alergēnus (lapseņu, bišu, zirnekļu, utu, blakšu un citu insektu indes, medikamenti injekcijām) un invāzijas alergēnus (cērmes, lenteņi, ehinokoki). …
