19. gadsimts ir daudzu spilgtu personību laikmets. Viens no tiem ir Alfrēds Nobels – pasaulslavenais izgudrotājs, uzņēmējs un sprāgstvielu eksperts.
Nobela vislielākie sasniegums ir dinamīta izgudrošana. Tieši ar viņa eksperimentiem un iniciatīvu sākusies šīs samērā bīstamās vielas izveidošana, iepazīšana un lietošana. Šis izgudrojums spēlēja nozīmīgu lomu industriālajā attīstībā visā pasaulē.
Tomēr Nobela lielākais aicinājums, no kura gan zinātnes vārdā viņš jaunībā bija atteicies, bija literatūra. Nobels rakstīja dzejoļus, aforismus, kas gan palika lielākajam vairuma nezināma. Tomēr mūža otrā pusē viņš sadūšojās un pirmo reizi atļāvās publiskot savu lugu, par ko gan saņēma daudz kritikas.
Alfrēda Nobela vārds pasaulē izskan vismaz vienreiz gadā, kad tiek nominēti ikgadējie Nobela prēmijas laureāti. Un reti kuram paliek šis vārds nezināms.
Nobels ir bijis spilgta personība šai gadsimtā. Izmainījis tik daudzu cilvēku dzīves ar saviem izgudrojumiem, spējis izlauzties no aizspriedumu važām un pierādīt savu izgudrojumu lietderīgumu, kā arī darbojies pats kā uzņēmējs. Tomēr visu mūžu palicis vientuļš un ar nepiepildītām ilgām pēc literatūras.
Alfrēds Nobels dzimis 1833.gada 21.oktobrī, Stokholmā. Kad viņam bija deviņi gadi, ģimene izceļoja uz Sanktpēterburgu. Tēvs Imanuels Nobels piederēja tai jaunajai zviedru uzņēmēju grupai, kas 19.gadsimta vidū Krievijā saskatīja plašas darbības iespējas.
17 gadu vecumā Alfrēda tēvs apmaksāja dēlam braucienu uz ASV, lai viņš tur mācītos pie Džona Ēriksona un lai izmestu no galvas domas par nodarbošanos ar rakstniecību, kas Alfrēdam Nobelam jaunības gados bija stipri izteiktas.
Alfrēds brīvi runāja piecās valodās, viņu interesēja arī literatūra. Savā laikā viņš šo to sacerēja arī pats.
1860. gadā Alfrēdam pirmo reizi izdevās viņa paša vārdiem sakot, „panākt sekmīgu nitroglicerīna eksplodēšanu”.
1863. gadā Alfrēds atstāja Sanktpēterburgu uz visiem laikiem un kopā ar vecākiem apmetās Heleneborgā, Stokholmā. Ārkārtīgi primitīvos apstākļos viņš turpināja eksperimentus ar nitroglicerīnu. Un šā pašā gada 14. oktobrī ieguva savu pirmo patentu „par pulvera piemērošanu gan spridzināšanai, gan šaušanai”.
1864, gada 3. septembris izvērtās par traģisku notikumu Nobela dzīvē. Stokholmā, kur Nobelu ģimene bija apmetusies un Alfrēds veica eksperimentus, eksplodēja laboratorija saimniecības ēkā. Tā uzgāja gaisā ar tik lielu blīkšķi, ka pēc tam avīzes rakstīja „ka māju pamati drebēja un Kungsholmenā saplīsa logu rūtis”. Galvaspilsētā par šo nelaimi uzzināja pēc spēcīgā sprādziena un dzeltenajām liesmām, kas kāpa gaisā. Drausmīgs skats atklājās pašā nelaimes vietā. Visām tuvējām mājām bija izsprāgušas logu rūtis ar visiem rāmjiem, no fabrikas pāri bija palikušas tikai dēlu atlūzas. Taču vislielāko nelaimi piemeklēja Alfrēda jaunāko brāli Emīlu un četrus cilvēkus, kuri nelaimes gadījuma vietā gāja bojā. Alfrēds Nobels pēc tam visu mūžu brāļa nāvi nogūla uz saviem pleciem. Pats Alfrēds šajā negadījumā ieguva tikai nelielas skrambas.…
