Alfreds Nobels dzimis 1833. gada 21.oktobrī Stokholmā zviedru inženiera un izgudrotāja Imanuela Nobela ģimenē. Bez Alfreda ģimenē bija vēl trīs dēli: Roberts, Ludvigs un Emils. 1837. gadā Imanuels Nobels, paklausīdams valsts padomnieka barona Larsa Gabriela fon Hartmaņa uzaicinājumam, devās uz Pēterburgu, lai tur beidzot atrastu interesantu darbu. Vēlāk, 1842.gadā, uz Pēterburgu pārcēlās arī visa ģimene.
Krievijā Alfreda tēvs darbojās kara tehnikas jomā. Un tā Alfredam Nobelam pirmie bērnības iespaidi bija saistīti ar sprādzieniem. Visu mūžu viņš labi atcerējās dobjo sprādzienu, no kura mājas logiem izbira stikli, nokvēpušo, priecīgo tēva seju pēc sekmīgi veikta eksperimenta ar sprāgstvielām, kā arī niknās un uztraukušās kaimiņu sejas.
Zviedrijā Alfreds pamatskolā bija beidzis vienu semestri, bet Pēterburgā nebija skolas, kur mācības notiktu zviedru valodā, tāpēc turpmāko izglītību viņš ieguva ar mājskolotāju palīdzību. A. Nobels apguva vairākas svešvalodas – krievu, vācu, franču, angļu, itāļu – interesējās par vēsturi un literatūru. Sešpadsmit gadu vecumā viņš devās ārzemju ceļojumā nolūkā papildināt zināšanas. Ceļojums ilga vairāk nekā divu gadus un šajā laikā Alfreds apmeklēja daudzas Eiropas valstis, kā arī Ameriku. Visilgāk viņš uzturējās Parīzē, kur strādāja kādā ķīmijas laboratorijā. Krievijā A. Nobels atgriezās 1852. gadā. 1857. gadā, būdams 24 gadus vecs, viņš izgudroja iekārtu gāzes savākšanai, uzkrāšanai un tilpuma mērīšanai, par ko saņēma patentu.…
