Aklkoholisko dzērienu patēriņš
Alkoholisko dzērienu lietošana bieži atstāj nevēlamu fizisku, psihisku un sociālu ietekmi kā uz atsevišķu indivīdu, tā uz viņa ģimeni un sabiedrību kopumā.
Alkohola lietošanas tiešās un netiešās sekas ir daudzas un dažādas. Tās rada lielas papildus izmaksas sabiedrībai (sākot no viegli identificējamām izmaksām par akūtas intoksikācijas ārstēšanu līdz pat milzīgām summām, kas ik gadus tiek zaudētas darba produktivitātes pazemināšanās dēļ).
Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2002.gadā vidēji viens iedzīvotājs izdzēris 7,06 l absolūtā alkohola (nosacīti 100% spirta), bet alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, vecāku par 15 gadiem, ir 8,4 l absolūtā alkohola.(pielikumā 2.1 tabula un 2.1 diagramma)
Absolūtā alkohola patēriņš 2002.gadā Igaunijā bija 10.06 l (Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Sabiedrības veselības departamenta dati), bet Lietuvā 10.0 l (Lietuvas republikas Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta dati) uz 1 iedzīvotāju.
Analizējot alkoholisko dzērienu patēriņu pa dzērienu veidiem, pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties stipro dzērienu lietošanai, nedaudz pieaugot mazalkoholisko kokteiļu patēriņam. Alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 2001.gadu, ir palielinājies par 23%. To varētu skaidrot ar intensīvo alus reklāmu un izdevīgākiem tirdzniecības noteikumiem, salīdzinot ar citiem alkoholiskiem dzērieniem.(pielikumā 2.2 tabula)
Rēķinot uz 1 iedzīvotāju, 2002.gadā izdzerti 7.2 l degvīna un liķieru izstrādājumi, 9.2 l vīna, šampanieša un dzirkstošo vīnu, 1.6 l konjaka un brendija, 58.3 litri alus un 1.0 litrs mazalkoholisko kokteiļu. Kopumā tas jāvērtē negatīvi, jo vērojama tendence pieaugt kopējam alkohola patēriņam. Joprojām patēriņā saglabājas augsts stipro dzērienu īpatsvars (46.4 %), ievērojams ir nelegālā alkohola piedāvājums. Nelegālajā tirgū parasti tik piedāvāti stiprie alkoholiskie dzērieni – spirts un degvīns. (pielikumā 2.1 diagramma)
Atbilstoši oficiālajam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vērtējumam, nelegālā alkohola aprite tikai dažās alkoholisko dzērienu grupās par 20-25% pārsniedz oficiāli deklarēto. Tomēr pēc atsevišķu PVO ekspertu vērtējuma vismaz 30% (varbūt pat 50%) no patērētā veido nelegālā apritē esošais alkohols, un to pieskaitot klāt Latvija nonāk valstu grupā, kurās ir viens no lielākajiem alkohola patēriņiem uz vienu iedzīvotāju no PVO Eiropas reģiona dalībvalstīm. Šāda situācija rada labvēlīgus apstākļus organizētai noziedzībai un neļauj pilnībā veikt alkohola tirgus regulāciju ar tradicionālajām ekonomiskajām svirām. (pielikumā 2.3 tabula)
…
