Cilvēks jau sirmā senatnē iepazinās ar dažu dzērienu neparasto spēju uzjautrināt. Visparastākais piens, medus, augļu sulas pēc stāvēšanas saulē mainīja ne tikai savu ārējo izskatu, bet ieguva spēju uzbudināt, radīt bezbēdīgu un vieglu sajūtu, padzina sāpes. Cilvēki uzreiz nepamanīja, ka nākamajā dienā par to jāsamaksā ar galvassāpēm, nevarīgumu un sliktu garastāvokli.
Galvenais reibinātājs ir alkohols- vīna spirts jeb etilspirts. Piecu līdz desmit minūšu laikā pēc iedzeršanas tas pāriet asinīs un tiek iznēsāts pa visu organismu.
Alkohols ir inde jebkurai dzīvai šūnai. Iekļuvis organismā, tas ļoti drīz dezorganizē audu un orgānu darbību. Alkohols ātri sadeg, atņemot tiem skābekli un ūdeni. Šūnas saraujas, to darbība tiek apgrūtināta. Ja alkohols organismā nonāk lielā daudzumā un bieži, šūnas galu galā iet bojā. Alkohola iespaidā tiek traucēti gandrīz visi fizioloģiskie procesi, kas notiek organismā, un tāpēc var sākties smagas slimības. Deģenerējas aknu, nieru, sirds, asinsvadu un citi audi.
Visstraujāk un postošāk alkohols iedarbojas uz galvas smadzeņu šūnām, turklāt pirmām kārtām cieš smadzeņu augstākie rajoni.
Alkohola lietošana ir viena no tām nodarbēm, kuras it kā liecina, ka tu jau esi pieaudzis. Lai gan nedaudz alkohola var radīt patīkamu sajūtu un padarīt tevi sabiedriskāku, tomēr ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka alkohols var būt gan zāles, gan inde. Alkohols ir tik viegli pieejams, ka iedzeršana ar draugiem drīz var kļūt par paradumu, un dzeršana no puslīdz nevainīga ieraduma var pārvērsties par smagu problēmu. Laika gaitā alkohols bojā organismu un pilnīgi sagrauj aknas. Alkoholiķiem rodas aknu mazspēja, un tāpēc viņi mirst mokošā nāvē. Vēl jo vairāk, alkoholisma vēlākajās stadijās parādās galvas smadzeņu bojājumi un pavājinās prāta spējas. Dzeršana jauniešu vidū izplatās arvien vairāk, jo alkohols ir viegli pieejams un iedzeršana šķiet tik vienkāršs līdzeklis garastāvokļa uzlabošanai. Tomēr daudzi jaunieši, reiz sākuši dzert, vairs nesajūt, kad ir jāapstājas. Taču patiesība alkohola radītā labsajūta ir īslaicīga un mānīga un par to bieži jāmaksā ar briesmīgu depresiju un mokošām galvassāpēm.
Dzeršana iededz „zaļo gaismu” ļaundabīgiem audzējiem. Alkoholiskajos dzērienos var būt arī kancerogēnās vielas. Būdams labs šķīdinātājs, alkohols veicina šo vielu iekļūšanu organismā. Ļaunprātīga alkohola lietošana jaunībā desmitkārt palielina saslimt ar mutes dobuma vēzi, bet, ja cilvēks arī smēķē, tad šis risks salīdzinājumā ar nesmēķētājiem palielinās piecpadsmit reižu.
Alkoholisko dzērienu iespaidā smadzeņu lielo pusložu garozā tūlīt pēc uzbudinošās fāzes sākas stipra bremzēšanās procesu pavājināšanās.
Vīriešiem, kas lieto alkoholu, samazinās potence. Sievietēm alkohols traucē veidoties dzimumhormoniem un nobriest olšūnai, izjaus menstruālo ciklu.…
