Alkoholisms, tā cēloņi un faktori

Dzeršana un alkoholisma problēma ir aktuāla visā pasaulē.
Medicīnā alkoholisms ir slimība, kuru rada bieža alkoholisko dzērienu lietošana un kurai ir raksturīga patoloģiska tieksme pēc alkohola, kas saslimušo noved pie psihiska un fiziska sabrukuma, kā arī sociālas degradācijas.
Alkoholisms kā slimība ir jāatšķir no, t.s., sadzīves dzeršanas (žūpošanas) – tā gan ir alkoholisma cēlonis, bet vēl nav slimība.
Alkoholiķis ir cilvēks, kuram dzeršanas dēļ rodas sarežģījumi darbā, mājās u.tml. Lai iegūtu līdzekļus alkohola iegādei, alkoholiķis ir gatavs veikt arī noziegumus. Daudzi alkoholiķi kļūst par “bomžiem” (personām bez noteiktas dzīves vietas), jo savas slimības dēļ nespēj nokārtot obligātos maksājumus par īri un citiem komunālajiem maksājumiem.
Alkohols arī veicina tādu negatīvu parādību kā prostitūciju un noziedzības attīstību.
Lietojot alkoholu pat nelielās devās, līdztekus reibuma sajūtai, rodas arī psiholoģiskas izmaiņas – cilvēks kļūst bezatbildīgāks, pārvērtē savas spējas, neievēro piesardzību. Tas var novest pie dažādiem nelaimes gadījumiem.
Hroniskais alkoholisms rodas 1 – 5 gadus pēc sistemātiskas alkohola lietošanas. Reibuma laikā parādās saasinātas rakstura īpašības – pēc rakstura aizdomīgi cilvēki pāriet uz čukstēšanu, citiem uzmācas greizsirdības domas, kas var novest līdz likuma pārkāpumiem.…