Alkoholisms un tā ietekme uz organismu

Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C²H5OH). Etanols ir narkotiskas vielas, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu. Alkoholiskajos dzērienos spirti rodas, rauga sēnēm iedarbojoties uz cukuru. Izšķir mazalkoholiskos, vidēji stipros un stipros alkoholiskos dzērienus. Mazalkoholiskie dzērieni- alus, vidēji stiprie- vīns, šampanietis, stiprie- degvīns, liķieris, konjaks, rums, viskijs, balzams.
Līdzīgi kā citas narkotiskas vielas, arī alkohols iedarbojas un centrālo nervu sistēmu trīs stadijās: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija. Nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā un pārsvaru uzgūst uzbudinājuma procesi – eiforija- pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šādā stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritikas un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme Ja alkohola koncentrācija asinīs pieaug, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs – cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Liela alkohola deva rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šādā gadījumā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.…