Veselības ministrija turpmākajos gados iecerējusi nopietni pievērsties alkoholisma izplatības ierobežošanai, kam no 2006. gada būs nepieciešami vismaz 2,3 miljoni latu (pēc BNS datiem).
Šāda summa iecerēta ministrijas sagatavotajā alkohola patēriņa mazināšanas programmā līdz 2008. gadam.
Ministrijas speciālisti uzskata, ka programmā paredzēto pasākumu īstenošanai jāizmanto ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa. Veselības ministrija cer, ka, īstenojot programmā paredzētos pasākumus, izdosies panākt, ka absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pakāpeniski samazināsies zem sešiem litriem gadā uz vienu iedzīvotāju.
Pēc pēdējiem datiem, viens Latvijas iedzīvotājs gadā izdzer 7,06 litrus absolūtā alkohola. Iecerēts panākt, ka par 10% samazinās alkohola izraisīto slimību izplatība, bet reibumā izraisīto avāriju skaits samazinātos par 5%. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, programma paredz samazināt alkohola piedāvājumu, panākot tikai kvalitatīvu dzērienu pārdošanu, kā arī ierobežojot grādīgā reklamēšanu. [ 5 ]
Par īpaši svarīgu uzdevumu izvirzīta alkoholisko dzērienu kontrabandas un nelegālas izgatavošanas izskaušana.
Latvijā, tāpat kā vairumā industriāli attīstīto zemju, alkohola lietošana ir nopietna sociāla problēma. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana ietekmē ļoti daudzas indivīda dzīves sfēras un ne tikai konkrētā cilvēka veselību, bet arī viņa labklājību, laimi, ģimenes dzīvi, attiecības ar citiem cilvēkiem. Tāpat tā atstāj iespaidu uz sekmēm darbā, mācībās, nodarbinātības iespējām un finansēm. Turklāt alkohola lietošana ir saistīta ar traumām ceļu satiksmes negadījumos, nelaimes gadījumiem darba vietās, vardarbību pret ģimenes locekļiem vai citām personām, nedrošām seksuālām attiecībām, pretlikumīgu uzvedību un paškaitējuma tendenci, ieskaitot pašnāvības.
Ir arī citas ar alkohola lietošanu saistītās problēmas (piemēram, noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti alkohola reibumā visās vecuma grupās, transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā un šo vadītāju izraisītie ceļu satiksmes negadījumi, nelaimes gadījumi darbā u.c.), kas liecina, ka alkohola patēriņa mazināšana un alkoholisma ierobežošana pēdējos desmit gados Latvijā kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības aktualitāti. [ 6 ]
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojama pieaugoša tendence alkohola lietošanā skolas vecuma bērniem. Tā skar visu sabiedrību kopumā un ietekmē valsts sociālo un ekonomisko situāciju: tiek ierobežotas jauniešu pilnvērtīgas attīstības iespējas, pasliktinās jauniešu veselība. Tāpat alkohola lietošanas rezultātā pieaug vardarbība un noziedzība.
Alkoholisms kā sociāla slimība raksturīgs daudzām valstīm un sabiedrībām jau vairākus gadsimtus. Jau 19. gadsimta beigās alkoholisma izplatību skaidroja ar nabadzību, bezdarbu, sociālo degradāciju, parādiem, bezpajumtnieka statusu, dzimumkonfliktiem, sistemātisku nevienlīdzību attieksmē pret cilvēkiem, kuri atkarīgi no alkohola. Jau agri sāka pētīt alkoholisma nelabvēlīgo ietekmi uz ģimenes dzīvi, īpaši bērnem. [7; 161.lpp.]
Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār - ir atturībnieki, otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos. Bet pārējiem sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.…
