Pēc statistikas datiem Latvijā ir apmēram 7 litri absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā, kas starp Eiropas Savienības valstīm Latviju pievieno valstīm, kurās šis patēriņš ir vidēji liels. Tomēr citu ekspertu vērtējumā vismaz 30% no patērētā veido nelegālā apritē esošais alkohols un kopumā Latviju ierindo to valstu grupā, kurās ir viens no lielākajiem alkohola patēriņiem ( vairāk par 10 litriem gadā ) uz vienu cilvēku no ES dalībvalstīm. Starptautiskā projekta „Eiropas jaunatne – narkotiku profilakses programma” 2006. gadā veiktajā pētījumā 22.4% aptaujāto jauniešu atzinuši, ka pēdējo 30 dienu laikā vienu vai vairāk reizes piedzērušies, 47.2% aptaujāto jauniešu atzinuši, ka lietojuši alu, 56.2% - vieglos alkoholiskos dzērienus, 39.6% - vīnu, 31.8% - šņabi.
Par būtisku alkohola izraisīto problēmu smagumu Latvijā liecina trīs klasiskie indikatorrādītāji:
1.saslimstība ar alkohola psihozēm;
2.mirstība no ārējiem nāves cēloņiem kopumā un noteiktās vecumgrupās;
3.mirstība no aknu cirozes.
Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas ir otrs biežākais iemesls jauniešu vecumā no 15 līdz 17 gadiem ārstēšanai stacionāros (17,6% jeb 2 912 bērni). Ar alkohola, narkotisko un citu psihoaktīvo vielu lietošanas izraisītām problēmām Latvijas Narkoloģijas centra reģistrā 2006.gada beigās bija reģistrēti 1025 nepilngadīgie no 0 līdz 17 gadiem (2005.gadā uzskaitē bija 1 026 nepilngadīgie).( Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Rīgas Atkarības profilakses centra veiktā aptaujā Rīgā (2002.gads, 1000 aptaujātie) 20%
4
respondentu atbildēja, ka viņi vai viņu tuvinieki ir cietuši satiksmes negadījumā, kas bijis saistīts ar alkohola lietošanu, 17% guvuši traumu, 13% cietuši no vardarbības – tie ir fakti no reālās dzīves, kas apliecina alkohola lietošanas radīto seku esamību.(Centrālās statistikas pārvaldes dati).…
