Secinājumi
1. Priežu jaunaudžu platību samazinājums rodas pārnadžu skaita palielināšanās rezultātā.
2. Postījumi blīvi stādītajās jaunaudzēs ir mazāki nekā retos stādījumos un aļņu nodarītie
bojājumi ir lielāki nekā stirnu, jo tas saistīts ar barošanās īpatnībām.
3. Ekonomiski izdevīgāka un efektīvāka aizsardzības metode ir priežu jaunaudžu apstrāde
ar repelentu’’Cervacol Extraa’’.
4. Jaunaudžu apstrāde ar repelentiem vidēji iecirknī palielinājās par 50.1 ha vai 68%, kas
spēj nodrošināt jaunaudžu aizsardzību no pilnīgas iznīcības par 96,4%.
5. Priežu jaunaudžu bojājuma riska teritorijās aļņu nomedīšanas limits tiek palielināts līdz
līdz 45% no dzīvnieku uzskaites un nepieciešamības gadījuma VMD ir tiesīgs izsniegt
papildus licenzes bojājumu postījuma vietās.
Ieteikumi
1. Meža īpašniekiem efektīvi sadarboties ar Valsts Meža dienestu un mednieku kolektīviem aļņu un stirnu skaita regulēšanai priežu jaunaudžu bojājuma riska teritorijās.
2. Sekot līdzi zinātnieku risinājumiem efektīvākā un ekonomiski izdevīgākā repelenta izveidošanā jaunaudžu aizsardzībai.
…