Skatoties TV pārraides, klausoties raidījumus dažādās radio stacijās un skatoties interneta lapas, bieži brīnos par pusaudžu informētības līmeni mūsdienās. Jau 10 gadīgi jaunieši brīvi izsaka savu viedokli gan ar NATO, gan ES saistītiem jautājumiem, gan par citām, ar politiku nesaistītām jomā.
Salīdzinu sevi ar šiem jauniešiem, viņu informētības līmeni šajā vecumā un secinu, ka mans zināšanu līmenis stipri atpalika no mūsdienu jauniešu informētības. Protams, ka tā tam vajadzēt jābūt, jo ir mainījušās izglītības programmas skolās, ir pieejams internets un bērni vairāk skatās TV. Tiek iegūts vairāk informācijas. Bet vai priekš bērna svarīgākais ir informācija vai spēja šo informāciju apstrādāt savā galvā, izdarīt vajadzīgos secinājumus un vajadzības gadījumā par attiecīgo tēmu brīvi izteikties? Domāju, ka otrais. Tieši to vajadzētu iemācīt skolās. Bet vai visi bērni to apgūst tikai parastajās, tradicionālajās skolās? Esmu dzirdējusi par Valdorfskolas īpašo, netradicionālo pieeju zināšanu apguvē, kas atšķiras no parastām, vispārizglītojošām skolām, taču kas bija par pamatu tam, kāpēc izvēlējos referāta tematu tieši par alternatīvajām skolām.
Tā kā darba apjoms ir ierobežots, darbā apskatīšu pazīstamākos autorus, kuri izvirzījuši un attīstījuši alternatīvās pedagoģijas idejas un tiks sīkāk analizēta tieši R. Šteinera valdorfskolas koncepcija, jo tās idejas autorei šķiet vistuvākās un interesantākās. Tā kā darba apjoms ir ierobežots, minētajā darbā autore tikai nedaudz pieskarsies konkrēta alternatīvās pedagoģijas modeļa, jeb skolas, kas darbojas tieši Latvijā, konkrēti Ādažu Brīvās valdorfa skolas, darbības apskatei, sīkāk neiedziļinoties katras konkrētas skolas darbības analīzē. …