Alternatīvās skolas - Valdorfskolas raksturojums

Alternatīvā skola ir skola, kuras mērķis, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā. Parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību. Šajā izglītībā mācību metodes ir eksperimentālas, netradicionālas.
Alternatīvās skolas visā pasaulē ir daudz un dažādas, kas nes savu dibinātāju vārdus Montesori skolas, Šteinertskolas, jeb Valdorfskolas, Kerhenšteinera darba skolas kā arī citu alternatīvo izglītības pārstāvju teoriju skolas. Bet ne jau par visām šoreiz būs runa. Latvijā ir diezgan populāra un bieži slavināta tiek Valdorfskola ar savu māksliniecisko jaunradi un intuitīvo domāšanu. Ko māca šajās skolās, kādi ir tās noteikumi? Ko var iemācīties bērns ar šādu mācīšanās stilu un vai tas ir efektīgs mācīšanās veids?
Bieži nākas dzirdēt māmiņas, kas runā par Valdorfskolām, apsverot iespēju tajā mācīt savus bērnus, bet bieži vien ir arī dzirdētas sliktas domas par šādām skolām, ka nespēj tikt līdzi izglītības programmai, bērni slikti apgūst mācāmo. Vai tas tā ir? Nolēmu nedaudz papētīt pieejamo literatūru un noskaidrot neskaidros jautājumus.


1.Rūdolfs Šteiners- Valdorfskolas dibinātājs
Rūdolfs Šteiners ir dzimis Kraljevecā dzelzceļa ierēdņa ģimenē un ir vecākais dēls triju bērnu ģimenē; vācu filozofijas doktors, okulists un pedagoģijas teorētiķis, izstrādāja savu misticisku un garīgu mācību- ontropozofiju. Šteiners neatzina materiālismu un loloja mērķi atraisīt visus cilvēkā apslēptos intelektuālos, sociālos un, vispirmām kārtām, garīgos spēkus. Šteiners uzskatīja, ka izstrādājis zinātni, kas aptver cilvēku tā veselumā- fizisko miesu, dvēseli un garu- antropozofiju, bet pats šai zinātnei pakāpeniski devis dažādus konkrētus nosaukumus- okulta zinātne, zinātne par slēpto, dievišķa zinātne…