Audzināšanas un mācīšana ir cilvēka dzīves norises, vienlaicīgi arī profesionālie notikumi.
F. Frēbels ar audzināšanu tiecās aptvert visu bērnudārza vecuma bērnus. Viņa mācībai ir izkopts, reliģijas filozofijā dibināts teorētiskais pamats, un tādēļ tā atbilst izglītības kristīgajai paradigmai un ir koncepcija.
R. Šteiners izstrādāja Valdorfpedagoģiju un antropozofijas (reliģiskas filozofijas sistēma. Uzdevums ir dot cilvēkiem iespēju attīstīties ar vienu veselumu) dogmu pamata, kura integrējas reliģijas un sava laika psiholoģijas, kultūras, mākslas, datorzinātņu modernos sasniegumos. Šteinera pedagoģija skaidrojama drīzāk dabaszinātniski (fiziskais, jūtas/ emocijas, domāšana), bet tas nenozīmē, ka primitīvi, viņš sāka lietot dabaszinātņu jēdzienus.
Galvenais – visu alternatīvu teorētiskais un metodoloģiskais pamats ir garazinātnisks, bet sākot ar teoloģiju kā mācību par Dievu, sākot ar ticību, cerību, mīlestību līdz cilvēka domāšanas produktam – domai (idejai) un par relativitātes teorijas (R. Šteiners) aspektiem.
Visu alternatīvu autoriem bērns ir dievišķa radība.
Alternatīvo teoriju ir daudz, tāpēc es apskatīšu dažas šīs teorijas teorētiski un viena alternatīvā skola ir arī Latvijā (Jūrmalas Alternatīvā skola), par kuru būs neliels apraksts. Protams Latvija ir arī Valdorfskola un Sorosa klases “Soli pa solim”.
Alternatīvā skola ir skola, kuras mērķis, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā. Parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību. Šajā izglītībā mācību metodes ir eksperimentālas, netradicionālas.…
