Manuprāt šobrīd sabiedrībā ir izzudis altruisms, šeit ar teikto domāju tieši līdzcilvēku altruismu, nevis lielo firmu un uzņēmumu sponsorēšanu vai filantropiju. Cik bieži var plaša saziņas līodzekļos dzirdēt par negadījumiem, kas notikuši mājas apstākļos, kur blakus cietušajiem taču dzīvo kaimiņi, kas kaut nelielā mērā, tomēr ir informēti par nerei ilgstoši cietušo ģimeņu notiekošajā. Tomēr ļoti reti ir gadījumi, kad kāds no malas ir iejaucies vai izrādījis interesi un informējis attiecīgus dienestus par notiekošo. Vai tiešām mūsdienu sabiedrībā ir zudusi altruisma izpausme?
Savā nelielajā referātā skatīšu altruisma jēdziena skaidrojumu dažādu atzītu psihologu un domātāju definīcijās, kā arī skatīšu motīvus, kas ietekmē altruismu. Mans personīgais uzskats, ka altruisma attīstība cilvēkā ir ļoti atkarīga no viņa atbildības jūtu attīstības, tādēl vienā no referāta daļām skatīšu atbildības jēdzienu un tā izpausmi.
Eksistē arī sociālās normas, kuras mudina cilvēkus būt altruiskākiem. Piemēram, ir reizes, kad palīdzam citiem ne tādēļ, ka apzināti izrēķinājām, ka šāda rīcība atbilst mūsu interesēm, bet ``kaut kas `` saka mums, ka jarīkojas tieši tā.
Normas ir tas, ko sabiedrība gaida no mums. Viņas nosaka mums noteiktu uzvedību, noteiktus pienākumus dzīvē. ... Ir konstatētas divas sociālās normas, kuras motivē altruismu :
I ``Dots pret dotu``- šī norma mudina mūs ``ieguldīt`` pūles citā cilvēkā, jo sociālā norma saka :mums jāpalīdz (nevis jādara ļauns) tiem, kas palīdzējuši mums. ... Visos šādos gadījumos ``došana`` bez atdeves grauj šo sociālo ``dots pret dotu`` normu. ... Visskaidrāk šo normu var novērot situācijās, kad partneri ir līdzvērtīgi. Tie, kuri uzskata, ka nav no kāda atkarīgi, vai stāv zemāk par to sociālajā hierarhijā, īpaši izjūt nepieciešamību atbildēt ar pozitīvu rīcību. Ja viņi nevar līdzvērtīgi atbildēt uz sniegto palīdzību, viņiem liekas, ka pieņemot to no citiem viņi nonāk briesmās vai zaudē pašcieņu. Rezultātā viņi arī retāk cenšas saņemt no kāda palīdzību. ...…
