Alūksnes augstiene, Burtnieka drumlinu lauks, Augstrozes paugurvalnis un Veselavas un Raunas apkārtnes ledāja malas veidojumi

Alūksnes augstiene - atrodas Latvijas ZA un aizņem 1548 km², kas ir apmēram 2,4% no visa Latvijas teritorijas. „Rietumos robežojas ar Tālavas zemieni, austrumos – ar Austrumlatvijas zemieni, bet dienvidos Gulbenes paugurvalnis to savieno ar Vidzemes augstieni. Ziemeļos šaura paugurgrēdu josla Alūksnes augstieni saista ar Hānijas augstieni Igaunijā. ( Āboltiņš, 1999 )” Alūksnes augstieni var iedalīt četros apvidos – Veclaicenes paugurainie, Vaidavas pazeminājumā, Madlienas paugurainie un Gulbenes paugurvalnī, bet Alūksnes augstieni pamatos veido augšdevona Pļaviņu, Salaspils, Daugavpils u.c. svītas. Pamatiežu virsas augstums vidēji ir 110 – 140 m vjl un visaugstākais pamatiežu pacēlums Baltijā atrodas Alūksnes augstienes Z daļā ( 169 m vjl ). 50 – 80 m biezi kvartāra nogulumi sedz pamatiežus, vietām pat 90 – 100 m un augstienes malas tas samazinās līdz 30- 40 m. Lielāko kvartāra nogulumu daļu veido ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi un vietām īpaši Alūksnes augstienes Z un D daļā konstatēti 10 -20 m biezi deformēti starpmorēnu smiltis, retāk aleirītu un mālu slāņi. Biezās kvartāra nogulumu segas dēļ Alūksnes augstieni vietām izmanto glaciofluviālo smilšu un grants – oļu ieguvei tāpat arī līdzīga morēnas materiāla ieguvei.
„Hipsometriski Alūksne augstiene veido vienlaidu pacēlumu, kura virsa pārsniedz 150 m vjl., lai gan absolūtais augstums mainās no 120 m vjl. līdz 272 m vjl. Augstāko un morfoloģiski izteiksmīgāko Alūksnes augstienes R daļu veido Veclaicenes un Zeltiņu pacēlums. Visaugstākā ir Alūksnes augstienes ZR daļa – Veclaicenes paugurainie (Dēliņkalns 27 m, Sauleskalns 267 m Apukalns 235m ). ( Āboltiņš, 1999 )” Savukārt zemākā ir D daļa.…