Katru gadu Latvijā arvien vairāk pieaug alus pieprasījums un piedāvājums. To sekmē cilvēku vēlme lietot šo dzērienu. Sabiedrībā valda uzskats, ka alus ir veselīgs dzēriens, un pakļaujoties šim uzskatam daudzi jaunieši un bērni sāk agri lietot alu.
Autori savā darbā vēlējās izpētīt alus lietošanas paradumus jauniešu vidū, kā arī apzināt alus patēriņu jauniešu vidū, jo uzskata, ka alkoholisms jauniešu vidū ir liela problēma. Kā arī autori vēlējās izpētīt alus ietekmi uz cilvēka veselību.
Mērķis : izpētīt alus ražošanu, tā vēsturi un lietošanas paradumus jauniešu vidū.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
Izpētīt alus ražošanu un patēriņu Latvijā
Literatūrā izpētīt alus ražošanas vēsturi
Literatūrā un medijos izpētīt speciālistu un mediķu viedokli par alus ietekmi uz cilvēku veselību.
Internetā veikt aptauju par alus popularitāti bērnu un jauniešu vidū.
Apkopot un analizēt anketā iegūtos rezultātus.
Lai izpildītu šos uzdevumus un sasniegtu mērķi, tika izmantotas šādas metodes:
Speciālās literatūras izpēte.
Mediķu vai speciālistu viedokļu pētīšana.
Respondentu anketēšana.
Vienas no senākajām kultūrām – babiloniešu rakstos, uz māla plāksnēm ir aprakstītas precīzas alus pagatavošanas receptes. Babilonieši jau savā laikā prata pagatavot 20 dažādas alus šķirnes. Viņi bija arī tie, kas vienā no pirmajiem datētajiem pasaules likumiem bija iekļāvuši arī regulējošus noteikumus krogiem. Alus, kas tika ražots tajā laikā, bija ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem bagātīgs dzēriens, to izmantoja kā vērtīgu uztura produktu. Ir pieņēmums, ka apiņi, kas mūsdienās ir universāla alus ražošanas komponente, bija jau pazīstami babiloniešiem 9.-8. gs. p.m.ē. Eiropā apiņus sākotnēji izmantoja kā ārstniecības augus, galvenokārt garšas uzlabošanai, bet ar laiku tie kļuva par neatņemamu alus brūvēšanas sastāvdaļu. [ 1,2,6]
Senie Mezopotāmijas iedzīvotāji – šumeri, babilonieši, asīrieši – zināja vairāk nekā 70 alus šķirnes, kurām atkarībā no garšas, krāsas un citām īpašībām bija dažādi nosaukumi. [6]
Pasaulē vecākā zināmā alusdarītava ir Vainštefenas klosteris Vācijā ,kurš atrodas netālu no Minhenes. Tur šobrīd atrodas universitāte, kur sagatavo alus tehnologus un aldarus. Vācieši uzskata sevi par vienu no labākajām alus darītāju tautām pasaulē, jo to aldaru saknes iesakņojas pagātnē jau pirms daudziem gadu simtiem. Vācija pēc 12. gadsimta ir izdoti ļoti daudz likumu, kas domāti alus garšas uzlabošanai.…
