Āmosa grāmata četru dažādu pētnieku skatījumā

1. un 2. nodaļa pravietojums tautām. Viņš liek pievērst vērību, tam, ka Āmosa grāmata no lielo praviešu grāmatām īpaši atšķiras ar to, ka tiek pieminētas arī mazās kaimiņvalstis, pār kurām valda Tas Kungs, uzsverot, ka „izredzētās tautas” liktenis ne ar ko neatšķiras no citām tautām, par kurām nāks Dieva dusmas, jo visiem cilvēkiem ir jāpakļaujas Dievam, Pasaules Radītājam. Viņš atsaucas uz Džonu Bērtonu (John Burton), ka spriedums, kas tiek pasludināts tautām, nav saistāms ar Sīnaja kalnā slēgto derību un zināšanu par baušļiem, bet gan morālām prasībām, kas zināmas visām tautām.
3.-6.nodaļai apkopoti pravietojumi, kas ietver apsūdzības par nepaklausību un izsaka soda spriedumu. Tieši šī daļa tradicionāli tiek saukta par pravietisku, jo šeit tiek runāts par draudošo katastrofu pār tautu, kad nepilda slēgto Derību.
7.-9.nodaļas satur piecas „dabas parādību” aprakstošas vīzijas, kas kļuva par priekšvēstnesi draudošai nākotnei (7:1-3, 4-6, 7-9, 8:1-3, 9: 1) – vīziju secība norāda, ka grēku nožēlas laiks ir beidzies un tuvojas tiesas laiks.

SECINĀJUMI
Salīdzinot autoru darbus, secināju, ka lielu pretrunu viņu pētījumos nav, dažs iedziļinās lietās un niansēs, kam cits pieskaras tik virspusēji, nepiešķirot lielu nozīmi. Tāpēc lielāku izpratni par kādu konkrētu grāmatu no Svētajiem Rakstiem var gūt tikai apskatot vairāku pētnieku uzskatus.
Runājot par pravietojumiem saistība ar sociālo nevienlīdzību Āmosa grāmatā, uzskatu - ne tikai tajā laikā un vietā ietekmīgie tirgotāji uzplauka, bet pārējiem pat trūka izdzīvošanai nepieciešamās lietas, tā tas ir bijis un būs visos laikos. Un, droši vien, katram laikam ir vajadzīgs kas līdzīgs pravietim, kaut gan arī vienkārši jebkurš tagad kādu katastrofu vai nelaimi var „norakstīt” uz Dieva sodu „par to un to”.
…