1. Anakreonta dzīve
Sākot ar VI gs. p.m.ē. novērojama raksturīga parādība. Daudzie tirāni Grieķijas pilsētās, rūpējoties par sava galma greznumu, labprāt uzaicina dzejniekus viesoties pie viņiem. Sevišķi Samas salā (Polikrats) un dažādos Sicīlijas galmos šis ieradums ātri iesakņojas un, sakarā ar to, arī radās ceļojoši dziesminieki, kuri lielāko laiku nodzīvo pie šiem mecenātiem. Tādi ir Ibiks, Anakreonts, Simonīds no Keas, Pindars, Bakchilids.
Par Anakreonta dzīvi un personību ir zināms ļoti maz. Saglabājusies neliela viņa daiļrades daļa, no kuras tad arī var gūt priekšstatu par šo dzejnieku.
Anakreonts- sengrieķu monodiskās lirikas pārstāvis, dzimis Dienvidmazāzijas pilsētā Teosā 6.gs. otrajā pusē p.m.ē. Kad 545.g. persiešu satraps Harpags uzbruka joniešu pilsētām, daudzi tejieši atstāja dzimteni un devās uz Trāķijas piekrasti, kur nodibināja koloniju Abdēras. Uz turieni pārcēlās arī Anakreonts, kam toreiz bija 25 gadi, un dzīvoja tur kādu laiku. Par to liecina kāds fragments, kur viņš piemin trāķiešu pārmērīgo vīna lietošanu (356.fr.). No Abdērām Anakreonts tika aicināts uz Samu, kur viņš uzturējās pie Samas valdnieka Polikrata (533.-522.g.). Dzīvodams augstākā galma sabiedrībā, kur ne vienmēr tika ievēroti stingri morāles likumi (Polikrats, kas atbalstīja mākslas un izpriecas, bija diezgan despotisks valdnieks; viņš lika nogalināt savu brāli Pantagnotu un padzīt otru brāli Silosontu), Anakreonts pievērsās erotiski-simpotiskai dzejai, pieminēdams savās dziesmās arī Polikratu.
…