Andreja Eglīša dzejas analīze

1.Tautas ciešanu motīvs krājumā “Uz vairoga”. Raksturīgie caurviju motīvi.
Dzejoļu krājumu “Uz vairoga” (1946) A.Eglītis uzskatījis par sirdij vistuvāko no paša rakstītajiem dzejas krājumiem. Šis krājums ir spilgtas emocionālās ekspresijas, dinamisma un patriotisma piesātināts, turklāt tajā autora subjektīvajam redzējumam ir sekundāra nozīme,- primārais ir tautas likteņtēmas risinājums un tās ciešanas. Krājuma “Uz vairoga” tematiku precīzi raksturojis kritiķis J.Rudzītis: “Tas ir Latvijas un latviešu tautas dzīvības un nāves jautājums ne šauri nacionālā, bet jau vispārcilvēciskā skatījumā.” Krājumā savijas tautas brīvības aizstāvju un naidīgās varas cīņa ar metaforisko Dieva un Sātana dialogu.
Dzejolī “Man sen vairs savu sāpju nav…” dzejnieks akcentē savas dzīves pakļautību tautas liktenim:
“Man sen vairs savu sāpju nav,
Tik visas tautas.
Man sen vairs savu sapņu nav,
Tik visas tautas.
Man savas dzīvības un nāves nav,
Tik visas tautas”.…