Andrejs Eglītis dzimis 1912. gada 21. oktobrī Vidzemes novada Ļaudonas pagasta “Siliešos”. Tas ir gleznainais Vidzemes novads, kam savdabīgumu skaistumu piešķir bieize, it kā pirmatnīga spēka un mūžības noslēpuma pilnie meži un sili. Lēzenas pauguraines mijas ar stāvākiem kalniem, kas paver plašu, neaizmirstamu skatu uz zilganpelēkās dūmakās gaistošo apvārsni, bet ielejā- Aiviekste. Dzimtā novada daiļums, ko klusais, jūtīgais Andrejs jau bērnībā dzilji iesakņojis sevī, ir spēcīgs ierosmes avots nākamā dzejnieka personības veidošanā.
Andrejs bija kalpu ģimenes bērns. Vismīļākais cilvēks dzejniekam ir māte – Emīlija Eglīte. Māte ir tā, kas, būdama reliģioza, iedēstī nākamajā dzejniekā uzskatu, ka Dievs ir visā, kas patiess, skaists un ētiski pilnvērtīgs, Dievs valda dabā un cilvēkos, šajā saulē un aizsaulē. Mīļotās mātes piemiņa kā smalkaa sudraba stīdziņa stīgo cauri Andreja Eglīša dzejai. Emīlija bija spēcīga sieviete, kas pēc vīra nāves izaudzinājusi divus dēlus – Andreju un divus gadus vecāko Jāni.
Bērnību A.Eglītis atceras saistībā ar makšķernieka gaitām pie Aiviekstes, Lielā un Mazā Pleču ezera, ar vēžošanu Svētupē. Par tēvu, kas Pirmajā pasaules karā miris, palikušas tikai atmiņas. Taču no tēva – apdāvināta mūziķa, orķestra trompetista, dzejnieks saņēmis lielu dāvanu – spēju izjust mūziku tik dziļi, ka tās ritmiskā viļņošanās jūtama visā viņa dzejā.
”Visiem dzejoļiem es dzirdu cauri mūziku. Es arī rakstu, fonā skanot mūzikai,” saka A.Eglītis.
Andrejs Eglītis skolas gaitas uzsāk 1922. gadā Ļaudonas pamatskolā. Zēnam skolas gados labi veicas domrakstu rakstīšana. Viņš uzraksta pa dzejolim, kurus uztic iemīļotajai literatūras skolotājai un klases audzinātājai Irmai Pērkonei. Pamatskolas laikā atklājas viņa aizraušanās ar sportu – īpaši ar futbolu. Pēc pamatskolas beigšanas A.Eglītim ir vēlēšanās mācīties ģimnāzijā, bet trūkst līdzekļu. Izglītību viņš ar labām sekmēm turpina Rīgas pilsētas tehnikumā (1929-1935). Arī te viņam laimējas ar latviešu valodas skolotāju J.Neilandu, kas, saskatīdams savā audzēknī dzejnieka dzirksti, cenšas dot arvien plašāku ieskatu literatūrā.…
