Anglija un Ziemeļamerika 18.gadsimtā

16.gs., pēc lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem Spānija un Portugāle bija pasaules visstiprākās valstis. Tās bija bagātas, varenas zemes, kurām piederēja neuzvarama flote un varenas armijas. Bet 18.gs. beigās stāvoklis pārmainījās.
Spānijai un Portugālei radās sāncensis: 16.gs. Nīderlandē, kas atradās Spānijas jūgā, notika revolūcija. Tās rezultātā Nīderlandes tirdznieciskās un rūpnieciskās provinces, ar visbagātāko un visbiezāk apdzīvoto Holandi priekšgalā, atdalījās no Spānijas un kļuva par neatkarīgu, spēcīgu valsti.
Sakarā ar Nīderlandes atdalīšanos un tirdzniecības centru pārvietošanos uz turieni, Spānija un Portugāle arvien vairāk atpalika un kļuva vājākas. Tās pazaudēja ievērojamu savu koloniju daļu.
Pēc Nīderlandes revolūcijas šķita, ka pirmā vieta tiks Nīderlandei. Tiešām, pirmajā laikā pēc revolūcijas un atdalīšanās no Spānijas, Nīderlandei bija ļoti bagātas kolonijas un ārkārtīgi plaša tirdzniecība. Par Nīderlandes jūrniekiem runāja, ka tie esot “jūras ormaņi”, kas pārvadājot visu pasaules zemju preces. Bet tas neturpinājās ilgi. Spānijai radās reizē trīs “mantinieki”. Cīņā par pirmo vietu pasaulē bez Nīderlandes iestājās vēl Francija un Anglija.…