ANO statūtos un vairumā starptautisko tiesību aktos domstarpības starp valstīm noteiktas kā „situācijas” un „strīdi”.
Starptautiskais strīds ir viens no starptautisko konfliktu (nesaskaņu) veidiem. Starptautiskas konfliktsituācijas ir pieņemts dalīt divējādi - strīdos un situācijās.
Terminu „starptautiskie strīdi” lieto gan šaurā, gan plašā nozīmē. Šaurā nozīmē tiek saprastas tikai tās situācijas, kuras ir raksturojamas ar konkrētiem dalībniekiem, pietiekami skaidrām savstarpējām pretenzijām, noteiktu priekšmetu. Plašā nozīmē - jebkuras starpvalstu konfliktu attiecības. Pēdējo starpā ANO Statūti iedala īpašu kategoriju - "situācijas, kuras var novest pie miera apdraudējuma". Tādai situācija bija pēc balto mazākuma valdības nostiprināšanas Dienvidu Rodēzijā. Sākot ar 1965 gadu Drošības Padome vairākkārt pieņēma atbilstošas rezolūcijas.1
Strīdi ir stāvokļi, kuros puses izsaka pretenzijas, un tām ir domstarpības par vienu un to pašu un konkrētu objektu. Starptautisks strīds ir specifisks politiski - tiesisks stāvoklis, kas radies starp diviem vai vairākiem starptautisko tiesību subjektiem un atspoguļo to pretrunas, kas attiecas uz šo stāvokli. Strīdi var izraisīt starptautiskā miera un drošības apdraudējumu.
Situācijas ir stāvokļi, kuros pusēm nav viens konkrēts nesaskaņu objekts, taču tā vai citādi ir radusies saspringta iesaistīto pušu attiecību situācija.
Starptautiskais strīds, atšķirībā no situācijām, tiek raksturots ar atklātām un formulētām valstu nesaskaņām (domstarpībām) attiecībā uz strīdus priekšmetu. Pie tam valstis savas pretenzijas cita citai pamato ar likumīgām interesēm un starptautiskajām tiesību normām. Nedrīkst atzīt par starptautiskā strīda esamību situāciju, kad viena dalībvalsts izvirza pretenzijas citai, kas nepieņem pretenzijas vai atzīst tās daļēji. ANO starptautiskā tiesa atzīmē, ka „vienpusējas pretenzijas nerada strīdu”. Jebkuram starptautiskajam strīdam raksturīga domstarpību esība par faktu vai tiesību normu, juridisku uzskatu konfliktu vai interesēm starp diviem starptautisko tiesību subjektiem.2
Atšķirībai starp strīdu un situāciju ir juridiska nozīme.…
