Anoreksija

Jau izsenais ar psiho­lo­ģis­ka­jiem vai ēša­nas trau­cē­ju­miem cil­vē­ki sli­mo­ju­ši, jo ēša­na ir viena no dzīves pamatprasībām. Vis­bie­žāk slimo mei­te­nes pus­audžu ve­cu­mā, sa­ka­rā ar vēl­mi uz­la­bot sa­vu iz­ska­tu, ie­vē­ro­jot stin­gru di­ētu. Ko­pu­mā po­pu­lā­ci­jā ir 2- 3% ano­rek­si­jas slim­nie­ku. Lie­lā­ka­jā ris­ka ve­cu­ma gru­pā starp 12-18 ga­diem ano­rek­si­ja var skart līdz pat 10% jauniešus. Anoreksi­jas di­ag­no­ze ir no­piet­na un tomēr cilvēki pret to izturas nenopietni. Mir­stī­bas lī­me­nis at­ka­rī­bā no ano­rek­si­jas pa­kā­pes ir no 4% līdz 30% .Dažādi literatūras avoti vēsta, jo augst­āka ano­rek­si­jas pa­kā­pe, jo augst­āks mir­stī­bas pro­cents. Ir kon­sta­tēts , ka ar ano­rek­si­ju, vai­rāk sli­mo mūs­die­nu teh­no­lo­ģis­ka­jās kul­tū­rās, kur tie­vas sie­vie­tes tēls tiek uz­svērts kā ide­ālais. Šī sli­mī­ba bū­tis­ki pie­augu­si pē­dē­jo des­mit ga­du lai­kā, kad dau­dzām ģi­me­nēm uz­la­bo­jās dzī­ves ap­stāk­ļi. Tā nav trū­cī­go ļau­žu sli­mī­ba, jo ne­var vei­do­ties vi­dē, kurā no­tiek cī­ņa par cilvēka ek­sis­ten­ci. Past­āv priekš­stats, ka ano­rek­si­ja ir ape­tī­tes trū­kums. Pa­tie­sī­bā tā nav. Šie cil­vē­ki cieš un iz­jūt ba­du. Ap­mie­ri­nā­ju­mu vi­ņi gūst, ne­vis ap­mie­ri­not sa­vu ba­du, bet pār­va­rot bi­olo­ģis­ko va­ja­dzī­bu pēc pa­mat­pra­sī­bām pēc ēdie­na.
Pa­sau­lē un arī Lat­vi­jā pie­aug šīs sli­mī­bas pa­cien­tu skaits..…