Pusaudža vecumā ietilpst 13-16 gadus veci zēni un 12-15 gadus vecas meitenes. Šajā vecumā organismā notiek intensīvas un ļoti daudzveidīgas pārmaiņas. Augšana un attīstība ir ļoti strauja, tāpēc šo periodu mēdz iedalīt 3 fāzēs:
Pubertātes fāze, kas sākas otrās bērnības beigās un kam raksturīgs dzimumsistēmas darbības sākums, bet pārējās organisma funkcijas vēl saglabājas otrās bērnības līmenī;
Īstajā pubertātes fāzē, kas sākas pusaudža periodā, kad notiek intensīva dzimumorgānu augšana un funkcionāla pilnveidošanās, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes attīstība, ķermeņa augšana garumā un intensīva muskuļu augšana;
Postpubertātes fāze, kad beidzas pusaudža organisma pāreja uz pieauguša organisma darbības līmeni. Meitenes pusaudža vecumā aug un attīstās straujāk nekā zēni. Vēlāk zēni tās panāk un apsteidz.1
Organisma intensīvā augšana šajā vecumā ir sastīta ar hormonālajām pārmaiņām – sākas ļoti intensīva daudzu iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība un to producēto hormonu daudzums asinīs stipri palielinās. Šie iekšējās sekrēcijas dziedzeri ir hipofīze, vairogdziedzeris un dzimumdziedzeri. To producētie hormoni stimulē organisma augšanu un attīstību. Tāpēc pusaudžu vecumperiodu dēvē par trešo stiepšanās periodu cilvēka attīstībā, kad gada laikā pusaudža augums var palielināties pat vairāk nekā par 10 centimetriem. Tas ir tā sauktais pubertates lēciens. Visiem pusaudžiem šis lēciens nav tik izteikts. Pusaudžu intensīvā augšana garumā izskaidrojama galvenokārt ar kāju stobra kaula straujo augšanu. Līdzīgi aug arī roku kauli, bet ķermeņa viduklis it kā atpaliek. Tapēc pusaudža augums izkatās izstīdzējis un viņa kustības – stūrainas.
Sirds palielinās 1,5-2 reizes, bet asinsvadi mainās lēnāk. Rezultātā var rasties zināmi traucējumi asinsrites sistēmā un audu, arī smadzeņu audu, apgādē ar skābekli. Šīs un citas fizioloģiskās izmaiņas pusaudža organismā rada pastiprinātu nogurumu un nervozitāti. Garais augums un sekundāro dzimumpazīmju parādīšanās būtiski ietekmē arī pusaudža psihi, jo viņš patiešām kļūst līdzīgs pieaugušam cilvēkam.
Cilvēku attīstībā ir vairāki kritiskie periodi, kad organisms kļūst uzņēmīgs pret dažādām nelabvēlīgām ietekmēm. Šajā vecumposmā biežāk mēdz būt hronisko slimību uzliesmojumi, kā arī biežāk saslimt no jauna. Šos periodus sauc par kritiskajiem veselības periodiem cilvēka attīstībā. Pubertātes vecums ir trešais, kad sevišķi jāraugās, lai pusaudzim neattīstītos sirds un asinsvadu, nervu un psihiskās slimības.
Šo slimību rašanās galvnokārt skaidrojama ar izteiktajām hormonālām pārmaiņām pusaudža organismā. Pirmām kārtām jāmin virsnieru serdes hormonu – adrenalīna un noradrenalīna – daudzuma palielināšanās un ievadīšana asinīs. Šie hormoni spēcīgi ietekmē gan sirdi, gan asinsvadus. Pārmērīga šo hormonu producēšana pusaudzim var izraisīt sirdsdarbības traucējumus un asinsspiediena svārstības. Pusaudžu vecumā bieži sastopamas veģetodistonijas. Šajā vecumā pastiprināti sāk darboties vairogdziedzeris, kura jodu saturošie hormoni var ietekmēt gan sirdsdarbību, gan sekmēt psihisko slimību attīstību. Jāuzsver, ka pusaudža organisms ir ļoti jutīgs pret toksiskām vielā, piemēram, pret narkotiskajām vielām un nikotīnu. …