Anšlavs Eglītis dzimis Rīgā 1906. g. 14. oktobrī. Tēvs – rakstnieks Viktors Eglītis, māte – skolotāja Marija Eglīte. Tātad nākamais rakstnieks audzis garīgu interešu un aizraušanos bagātā ģimenē. Daudzas no savām bērnības vasarām Anšlavs Eglītis ir pavadījis pie vecāku radiem laukos. Tad arī veidojies tas siltums un mīļums, ar kādu viņš vēlāk, atrodoties tālu no Latvijas, atceras šo savu bērnības pusi. Ar īpašu siltumu Anšlavs Eglītis atceras Cesvaines pusi, kur pie mātes māsas Āriņu mājās pavadījis vasaras pirms Pirmā pasaules kara un arī vēl kara laikā.
Nākamā rakstnieka skolas gaitas ir raibas un saraustītas. Pirmā pasaules kara sākumā (8 gadu vecumā) zēns sāk mācīties kādā privātskolā, kas atradusies netālu no Jaunās Ģetrūdes baznīcas pavecā koka ēkā.
1915.-1918. gadam Eglīšu ģimene evakuējas uz Krievijas iekšieni. Vispirms viņi mitinās Maskavā, vēlāk pārceļas uz Sormovu.
Pēc atgriešanās dzimtenē Anšlava Eglīša pirmā dzīves vieta ir Alūksne, kas atkal bagātina zēna izjūtu pasauli ar dabas krāšņuma iespaidiem.
1918./19. g. ziemā Anšlavs Eglītis mācās Alūksnes vidusskolā. Tiklīdz atbrīvota Rīga, Anšlavs kopā ar vecākiem pārceļas uz pilsētu un apmetas dzīvot plašā dzīvoklī Valdemāra ielā. Drīz pēc tam sākas Bermonta uzbrukums. Rīgā Anšlavs Eglītis turpina mācīties 2.pilsētas vidusskolā. vidusskolā iedams, Anšlavs Eglītis vienlaikus mācās arī gleznot V.Tones privātdarbnīcā, un ievērojamais latviešu portretists jauneklim kļūst par lielu autoritāti.
Skolas gados A.Eglītis saslimst ar tuberkulozi, un ilgāku laiku viņam nākas ārstēties Alpu kūrortā Leisenē, kas atrodas netālu no Ženēvas ezera. Anšlavs līdz sirds dziļumiem izjūt kalnu varenumu, un tie kļūst par vilinājumu daudziem viņa mūža gadiem. Kalnos kāpšana vēlāk kļūst par patiesu aizrautību, un to rakstnieks pieminējis vairākos stāstos, romānā un lugā „Bezkaunīgie veči”, arī tēlojumu grāmatā „Divi kāpieni”.
1924. gadā A.Eglītis beidz vidusskolu, un pēc diviem gadiem „Brīvās Zemes” literārajā pielikumā tiek publicēts viņa pirmais dzejolis „Lords”.
1930. gadā A.Eglītis uzsāk mācības Latvijas Mākslas akadēmijā un 1935. gadā beidz tās figurālo darbnīcu. Kādu laiku Anšlavs Eglītis ar visu savu sparu nododas glezniecībai, veicot arī dažādus pasūtījumus. Kļuvis par diplomētu gleznotāju, nākamais rakstnieks pierāda, ka viņam piemīt laba krāsu izjūta un teicama zīmētāja prasme, un vairākas grāmatas vēlākos laikos ilustrējis pats rakstnieks. Trīs mācību gadus viņš strādā par zīmēšanas skolotāju Beķeres meiteņu ģimnāzijā Rīgā.
…